1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
“Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” izveidotā izglītības tehnoloģiju (EdTech) demonstrāciju telpa “Nākotnes klase” sniedz iespēju pašvaldībām un skolām iepazīties ar mūsdienīga klases iekārtojuma idejām un testēt dažāda veida aprīkojumu, programmatūru un lietotnes, kas var būt lietderīgas mācību darbā gan klātienes, gan attālinātajās, gan jaukta tipa nodarbībās. Piesakoties pakalpojumam “Nākotnes klase”, skola vai pašvaldība saņems individualizētu aprīkojuma piedāvājumu, vadoties pēc skolai jau pieejamā aprīkojuma, iespējām to savienot ar modernākajām ierīcēm un saturu, kā arī darbinieku apmācības, lai nodrošinātu viņu spējas darboties “Nākotnes klasē” un veicinātu digitālās prasmes skolas vadības un pedagogu līmenī. Apmeklēt “Nākotnes klasi” un uzzināt par tās izmantošanas iespējām EDIC ietvaros iespējams no 5. līdz 15. jūnijam.
Ventspils Augsto tehnoloģiju parka “Nākotnes klase” tapusi Eiropas Savienības iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas ietvaros ar mērķi veicināt izglītības tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā Latvijas skolās. Savukārt Eiropas Digitālās inovācijas centra “Latvijas Digitālais akselerators” darbības mērķis ir atbalstīt inovācijas izglītībā, veicināt izglītības tehnoloģiju attīstīšanu Latvijā un to veiksmīgu izmantošanu mācību procesā visās Latvijas skolās – gan valsts, gan privātajās.
Avots: https://www.digitallatvia.lv/jaunumi/
Intervijā piedalās:
Liene Strazdiņa
Biedrība “Latvijas Digitālais akselerators”
Direktore
Kāda ir jūsu pieredze digitalizācijas sfērā?
Digitālajā jomā es strādāju jau vairāk kā 15 gadus, ilgstoši esmu strādājusi ministrijās saistībā ar elektroniskajiem pakalpojumiem, arī pie pirmajiem e-pakalpojumiem, kas pieejami portālā www.latvija.lv. Tad es strādāju ar digitālo prasmju projektiem, iedzīvotāju izglītošanu. Taču šobrīd es strādāju uzņēmumā Latvijas Digitālais akselerators, mēs veicinām uzņēmēju digitālo attīstību.
Kas ir inovatīvs produkts un kā to izstrādā?
Mēs savu ikdienu nevaram iedomāties bez tehnoloģijām. Mums ir pulkstenis, telefons, dators, inovatīvs produkts ir kaut kas tāds, kas iepriekš nav izstrādāts, taču var uzlabot mūsu ikdienu. Piemēram, putekļu sūcējs; ja iepriekš putekļus sūcām paši, tad tagad to dara roboti, tā ir digitāla inovācija, mēs to varam vadīt no telefona. Ir, piemēram, arī elektroniskās mašīnas, kas veic pašuzlādi. Runājot ar uzņēmējiem, bieži dzirdu šaubas, jo viņiem šķiet, ka kaut kas nestrādās, bet, ja paskatāmies uz Facebook, kas sākotnēji tika izveidots, kā studentu iekšējais tīkls saziņai, tad, paplašinot šo produktu, šobrīd visā pasaulē tas tiek lietots. Inovatīvs produkts ir par drosmi izpausties!
Ko sabiedrībai ir svarīgi saprast par digitalizācijas procesiem?
Mēs bieži vien runājam par digitalizācijas procesiem kā par nākotnes vīziju, ka mēs kļūsim digitālāki, ka ejam uz to. Manuprāt, mēs esam jau pagātne. Ja paskatāmies uz mūsu bērniem un jauniešiem, tad es pat neredzu iespēju, ka kaut kas tiktu darīts citādi, nevis digitāli. Klasiskais piemērs – grāmatas; ja mums ir jāraksta kāds referāts vai darbs, kurš vairs meklē informāciju bibliotēkā? Jā, bibliotēka ir skaista vieta, bet jaunieši uzreiz atrod informāciju internetā. Mūsu pakalpojumos ietilpst mācības, kas veicina attīstīties digitāli, uz ko aicinām pieteikties arī uzņēmējus. Papildu pamata prasmēm, piemēram, lasīšanai un rakstīšanai, ir jābūt prasmei sevi attīstīt digitalizācijas jomā. Tas veicina būt efektīvākiem, produktīvākiem, ātrākiem un padarīt ikdienu ērtāku.
Kādi procesi tiek digitalizēti Latvijā un kādas zināšanas/kompetences darbiniekiem ir nepieciešamas?
Tikko klausījos par lielu Eiropas pasākumu, kurā liels uzsvars tiek likts uz mūžizglītību. Savas dzīves laikā esam ieguvuši dažāda veida izglītību, kas ar laiku noveco. Digitālās prasmes, līdzīgi kā rakstīšana un lasīšana, ir pamata prasmes. Neviena profesija vairs nav iedomājama bez tā, ka tev ir jāmāk lietot dators un internets vismaz pamata līmenī. Ir ļoti daudz kursu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu prasmju attīstīšanai. Profesijas, kas bija 50 gadus atpakaļ, ir ļoti mainījušās. Pirms kovida laika bija novērojams, ka cilvēki nebija gatavi digitalizācijas piedāvātajiem procesiem. Angliski ir teiciens “no one left behind” jeb “neviens netiek atstāts aiz”, tādēļ es ļoti gribētu aicināt gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus saprast, ka digitālās prasmes nav mūsu ienaidnieks vai konkurence, bet gan mūsu iespējas.
Ko aktīvi digitalizēs nākotnē un kādas apmācības uzņēmējiem ir svarīgi apsvērt?
Latvijas Digitālais akselerators ir izveidots, lai veicinātu digitālās inovācijas. Mūsu mērķis ir parādīt uzņēmējiem, ka jebkas, kas vien ienāk prātā un šobrīd nav tirgū, ir viņa iespēja. Mēs veidojam dažādas mācības saistībā ar digitālajām inovācijām. Tās ir saistītas ar mākslīgo intelektu, lietu internetu, datorredzi, virtuālo paplašināto realitāti. Ir labi, ja ir pamata prasmes, proti lietot datoru, bet ir vēl labāk iet līdzi laikam, mācīties par šīm jaunajām tehnoloģijām. Vienu piemēru varu minēt par papildināto realitāti – nu jau katram ir pieejama viedierīce, kuru izmantojot, jebkurš uzņēmējs var kļūt pieejamāks savam klientam. Digitālo inovāciju lielākā iespēja ir kļūt pieejamākam.
Kāda ir mākslīgā intelekta ietekme digitalizācijas procesos un kā to efektīvāk apgūt?
Arī mūsu pakalpojumi ietver mācības par mākslīgo intelektu, ļoti daudz produktu rodas, izmantojot mākslīgā intelekta un 5G tehnoloģijas. Tā šobrīd ir ļoti karsta tēma Eiropā. Mākslīgais intelekts nav tikai ChatGPT, kas sniedz atbildes uz jautājumiem, tas ir rīks kvalitatīvai datu vākšanai, kārtošanai. Ir inženieri, kas šos datus apstrādā, lai mākslīgais intelekts nerunātu muļķības. Mēs ejam uz to, ka mākslīgais intelekts spēs pieņemt lēmumus patstāvīgi bez cilvēka iesaistes. Piemēram, plūdu gadījumā, kad mākslīgais intelekts vai digitālie dvīņi spēj noteikt ūdens līmeni, kad rādītāji ir pārāk augsti HES, un pieņemt lēmumu atvērt slūžas. Tāpat, ja notiek seismiskās svārstības, tad mākslīgais intelekts spēj to noteikt un izziņot trauksmi. Tātad mākslīgā intelekta pamatā ir spēja pieņemt gudrus lēmumus, pamatojoties uz savāktajiem datiem. Līdz ar šiem procesiem līdzi nāk kiberdrošība un kiberhigiēna. Jebkurš cilvēks, kas strādā ar tehnoloģijām, inovācijām, saskaras ar datu drošību, kas ir jānodrošina. Vēl svarīga lieta ir čatbotu treneri, jo, piemēram, valsts pārvaldē ir darbinieks, kas ir apmācīts rīkoties ar to.
Kā likumdošana un ārējie faktori varētu mainīt digitalizāciju drīzumā?
Par likumdošanu runājot, es tieši pagājušajā gadā piedalījos pasākumā par 5G teritorijām, kurā bija panelis par likumdošanas jautājumiem. Man negribētos teikt, ka likumdošana mainīs digitalizāciju, bet gan digitālā transformācija mainīs likumdošanu. Arvien vairāk eksperti runā par to, ka likumdošanā tiek regulētas tehnoloģijas, taču tās tik ātri noveco. Sanāk, ka likumā vai MK noteikumos atrunātās tehnoloģijas nomaina jaunas, kuras izmantot nav paredzēts. Rezultātā sanāk strādāt ar kaut ko vecu, jo nav atļauts strādāt ar jauno. Ļoti ceru, ka digitālās pārmaiņas mainīs to, kā veidojas likumdošana, tādēļ es ieteiktu strādāt interaktīvā veidā, kad tiek izveidotas vadlīnijas, kas regulē jomu, bet nenosauc programmas konkrēti, piemēram, Word vai Excel. Mūsu organizācija ir tendēta uz to, lai Latvijas uzņēmējiem būtu vienkāršāk kaut ko īstenot, nevis uztvert likumā vai noteikumos noteikto kā ierobežojumu. Mans ieteikums būtu sekmēt likumdošanu, lai tā atbalstītu jaunās tehnoloģijas.
Kāds Latvijā ir digitālo inovāciju līmenis pasaules mērogā?
Runājot par digitālo inovāciju līmeni, tad jāsaka, ka statistiskas rādītāji nemaz nav tik iepriecinoši, tādēļ mūsu mērķis ir veicināt digitālo inovāciju attīstību Latvijā. Aicinām organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, pildot statistikas datus, būt drosmīgiem, nākt pie mums, mēs palīdzēsim, konsultēsim un pieaicināsim ekspertus. Lai jums izdodas, lai digitālās inovācijas kļūst par ikdienu!
SIA “Mercuri International”
SIA “Baltijas datoru akadēmija”
SIA “BSM Konsultanti”
Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21 komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
apmacibas@itnet.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/
