1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas process
Laikā, kad lasītāji jau vairāku gadu garumā periodiski saskaras ar dažādiem ierobežojumiem, lai apmeklētu bibliotēkas klātienē, īpaši nozīmīgi kļuvuši bibliotēku piedāvātie tiešsaistes pakalpojumi. Viens no visintensīvāk izmantotajiem un gan bibliotekāru, gan lasītāju vidū novērtētajiem resursiem ir Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka un tās kolekcijas, kā piemēram, periodikas kolekcija.
Šobrīd digitālajā bibliotēkā atrodamas digitalizētu laikrakstu, karšu, grāmatu, nošu, skaņu ierakstu, attēlu un citas kolekcijas. Veidojot digitālās kolekcijas, Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbojas ar Latvijas arhīviem, muzejiem un privātajiem kolekcionāriem, kā arī nozīmīgi sadarbības partneri ir bibliotēkas. Sadarbības rezultātā partneri iegūst gan drošību par savu digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšanu, gan plašu pieejamību Latvijas sabiedrībai un Eiropas digitālo bibliotēku portālos, tādējādi veicinot bibliotēkas atpazīstamību un satura izmantojumu.
Jaunumi sagaidāmi arī saistībā ar LNB digitālo kolekciju kartes.lnb.lv – šī gada rudenī tai būs pieejama jauna versija un mūs priecēs gan jauns saturs: (jaunas digitalizētas kartes, jauni ģeogrāfisku datu slāņi), gan jauna funkcionalitāte: (pilnekrāna darba režīms, 2 karšu paralēla skatīšana, u.c.).
Viens no nozīmīgākajiem šī gada LNDB jaunumiem būs jaunā visas kultūras nozares kopējā digitālā kolekcija “Industriālais mantojums”, par kuru daudzi bibliotēku nozares speciālisti ir jau dzirdējuši, vai pat iesaistījušies tās veidošanā. Līdz šim virkne Latvijas bibliotēku ir iesaistījušās kolekcijas veidošanā, apzinot sava novada uzņēmumus, veidojot to vēstures aprakstus, meklējot informāciju savos krājumos un novadpētniecības materiālos.
Industriālā mantojuma kolekcija sastāv no vairāk kā 100 ražojošiem uzņēmumiem, kuru produkcija ir zināma Latvijā vai pasaulē. Veidojot uzņēmumu sarakstu tika pievērta uzmanība, lai tiktu pārstāvēta visa Latvijas teritorija, uzņēmumi būtu pastāvējuši dažādos laika periodos un pārstāvētu dažādas rūpniecības nozares. Veidojot uzņēmumu vēstures aprakstus tika izveidots vairāk kā 300 lappušu liels informācijas apjoms par visiem atlasītajiem uzņēmumiem. Kolekcijā tiks iekļautas 50 000 digitalizētas lappuses no Latvijas Nacionālā arhīva, 15 000 digitalizētu muzeju priekšmetu no dažādiem Latvijas muzejiem un daudzu citu sadarbības partneru veidotie digitālie objekti. Kolekcija tapusi pateicoties bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbībai un ERAF Kultūras mantojuma satura digitalizācijas 2.kārtai.
Avots: biblioteka.lv
Kas ir DATI Group uzņēmums?
Dati Group ir Informāciju un Komunikāciju Tehnoloģiju sistēmu integrators. Specializējamies vairākos biznesa virzienos. Pirmais biznesa virziens, kur mēs, iespējams, esam nedaudz unikālāki Latvijas kontekstā – mēs mēģinām attīstīt tirgu, būvējot privātus mākoņus, izmantojot atvērtus kodus un tehnoloģiju. Privātu mākoņu būvniecība, cerams, ikdienā ieies lielākā apritē, jo nevaram iedomāties nevienu mākslīgo intelektu, ja aiz tā nav mākonis, uz kura MI (Machine Learning) tiek realizēts. Otrais biznesa virziens ir nacionāla līmeņa projekti, kuri ietver sistēmu integrācijas sadaļu. Tehnoloģijas, kuras pašreiz vēl nav klienta rīcībā, mēs integrējam klienta kopējā IKT saimniecībā, lai tās spēj sastrādāties. Bez tā mums ir savi izveidoti specializēti produkti un pakalpojumi, kurus piedāvājam nacionālā līmenī, kur vienā valstī ir viens pārdevums. Tas ir labs veids, kā iekarot zināmu tirgus nišu pasaules līmenī.
Cik liela nozīme ir cilvēku darbam uzņēmuma ikdienā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības iespaidā?
Nupat Īlons Masks mēģināja pilnībā savās fabrikās aizstāt cilvēka darba resursus ar automatizācijas un robotu iekārtām. Viņam tas īsti nav sanācis, taču tas nenozīmē, ka viss ir bezjēdzīgi. Kā izrādījās – cilvēks ir lētākā adaptīvā būtne, kas patreizējā brīdī vispār ir sastopama. Tas nozīmē, ka mēs sagaidām, ka esošās iekārtas ir zinošas un spējīgas, un gatavas strādāt. Mēs strādājam ne ar rūpnīcu, bet gan ar citiem cilvēkiem, kas veido daudz “un”, “ja”, “bet” jautājumus, kurus nevar automatizēt, izmantojot klasisku robottehniku. Šiem cilvēkiem ir jābūt zināmām spējām un uztverei, lai spētu pārzināt lietotāju interfeisus, taču no pašu tehnoloģiju viedokļa tie kļūst aizvien komplicētāki, kur personai ir jāspēj pielāgoties, lai varētu to visu saprast un pārraudzīt.
Kam Jūs ieteiktu vērst pastiprinātu uzmanību iemaņu un kvalifikācijas celšanas ziņā?
Pirmkārt, IKT strādā gaiši un inteliģenti cilvēki, viņi visi ir apbrīnas un cieņas vērti. Es alotos, ja teiktu, ka man ir recepte, ko viņiem darīt. Es noteikti varētu dalīties ar to, kas bija noteicošais faktors, lai mūsu brieduma līmeni paceltu augstāk. Mēs bijām partneri daudzām pasaules vadošajām kompānijām un, kā satelīti, piedāvājām pilnu pakalpojumu kopumu, kuri noteikti būs pieprasīti. Taču ir atsevišķas lietas, kuras objektīvi izprotot, kā tās ir veidotas, var, iespējams, pats kļūt par ražotāju. Un tad, jo lielāku pievienoto vērtību vari radīt, jo labāk. Taču tas arī nav aicinājums. Piemēram, tāda kompānija kā BASF, kura ļoti lepojās, ka veic visu nepieciešamo savu diskešu ražošanai, kas ir ārējais informācijas nesējs, kurus jau sen neviens nav redzējis, vismaz jaunieši noteikti. Viņu pārvaldībā bija viss ražošanas un atbildību cikls, sākot ar rūdas iegūšanu magnētiskajam nesējam, beidzot ar plastmasas iegūšanu. Tomēr pasaule ir aizgājusi pavisam citā virzienā un nav jāsaražo pilnībā viss nepieciešamais. Taču, ja tu pats spēj saražot iespējami lielāku vērtību, tad tavas iespējas visās citās jomās palielinās.
Kā Jūs redzat uzņēmumu un IKT industriju tuvāko 5-10 gadu laikā?
Mums priekšā ir ļoti interesants un izaicinājumiem bagāts laiks. Kāpēc? IKT izmaiņas ir bijušas visu pastāvēšanas vēsturi, taču ir vairāki faktori, kas, man šķiet, ir ļoti būtiski. Pirmais no tiem – pasaulē digitalizācijas loma uzņēmējdarbības nodrošināšanā ir neapstrīdama. Pastāv uzskats – jo vairāk mēs izmantosim tehnoloģijas, jo efektīvāki būsim. Tas nozīmē, ka IKT jomas uzņēmumi saņem zināmu spiedienu no klientiem vai patērētājiem, kas pieprasīs, lai piegādātie risinājumi dotu zināmu efektu vai rezultātu. Eiropas Savienība, kuras dalībvalsts mēs esam, šim jautājumam ir atvēlējusi konkrētus resursus un līdzekļus. Ir izveidots Resilience and Recovery fonds jeb Atjaunošanas un Noturības mehānismu fonds, kur ir paredzēti ievērojami līdzekļi tieši IT jomas jautājumu risināšanai. Tuvāko 5 līdz 7 gadu laikā, kad šis resurss būs pieejams, tas automātiski palielinās tirgus apjomu un iespējas. Attiecīgi šujam lielākus makus jeb palielinām savus kontus, un viss būs kārtībā. Bet nē, diemžēl tas tā nenotiek, jo tanī brīdī, kad tirgus sāk uzkarst, tad parādās daudz citu problēmu, tai skaitā, resursu nodrošinājuma, arī cilvēkresursu pieejamības problēma. Vēl viena būtiska sadaļa ir jautājums par automatizāciju. No automatizācijas mēs redzējām atsevišķus segmentus, kur agrāk automatizācija dzina mašīnas uz priekšu, lai radītu kādu no instrumentiem, bet tie bija atsevišķi komplekti tikai vienā konkrētā lietā. Mainījies ir tas, ka tagad tie būs visaptveroši komplekti. Ja IT bija biroja neatņemama sastāvdaļa, kur mēs rakstījām dokumentus, veidojām tabulas, taisījām prezentācijas, šo informāciju dažādi apkopojām un analizējām, tad IT radikāli iziet no birojiem un rada priekšnoteikumus, lai mēs palīdzētu lauksaimniecībai, zivkopībai, zemkopībai. Nav nevienas nozares, kur IT nedotu attiecīgu pienesumu. Bieži vien tas ir pakalpojums vai risinājums, kurš, šķietami, nemaz nav saistīts ar tehnoloģijām, jo esam pieraduši, ka sensori jeb “Iot”, iekārtas neredzamā sastāvdaļa, ir vai nu pārāk gudra vai vienkārši nespēj pielāgoties tam, ko mēs gribam. Šādas tehnoloģijas vienības un risinājumi sāks parādīties aizvien vairāk stipri dažādās ar šo sfēru nesaistītās lietās. Tas nozīmē, ka veidosies piramīda, kur tehnoloģisko risinājumu kopumu mums nāksies pašiem uzbūvēt. Tie, kas būs augstāk tikuši, spēs labāk pārvaldīt pārējo pasauli no konkurētspējas un citiem izaicinājumu viedokļiem.
SIA “DATI Group” atsauksme par 1.2.2.1/19/A/001 projekta ietvaros izietām apmācībām:
Apmācību laikā “DATI Group” tika izvērtēti un sakārtoti mārketinga un pārdošanas procesi, veikta potenciālo klientu profilēšana un atbilstošu pakalpojumu komplektēšana. Šobrīd komandai ir skaidra un vienota izpratne par veicamajiem uzdevumiem, kā rezultātā tiek ietaupīts nozīmīgs laiks jautājumu saskaņošanai un darbu realizācijai.
Māris Golubovskis, SIA “DATI Group” valdes priekšsēdētājs
SIA “Mercuri International”
………………………..
SIA “Baltijas datoru akadēmija”
……………………….
SIA “BSM Konsultanti”
Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21 komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
apmacibas@itnet.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/
Publicēts: 11.07.2022
