1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Pieaugušo izglītības nozarei valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī ir galvenā loma, lai nodrošinātu, ka mācīšanās prasmes ir un arī turpmāk būs galvenais aspekts visās izglītības programmās neatkarīgi no to līmeņa un formas, lai garantētu, ka visi iedzīvotāji var pilnībā izmantot pieejamo un pieaugošo izglītības piedāvājumu.
Attīstoties globālām Eiropas valstu platformām, kuru galvenais mērķis ir publicēt mācību saturu tiešsaistē, moduļu veidā un bieži bez maksas, esam pieredzējuši progresīvu un globālu mācību formātu paradigmas maiņu pēdējo 10 gadu laikā. Sākot ar pirmo masveida tiešsaistes atvērto kursu ieviešanu šā gadsimta pirmajā desmitgadē, tiešsaistē pieejamie neformālās izglītības resursi ir piedzīvojuši nepārtrauktu pieaugumu, paplašinot platformu visu izglītības līmeņu kursu, tematu, apmācību sniedzēju un vairāku dalībnieku, kas reģistrējas šādam piedāvājumam, ziņā.
2021. gadā MOOC ekosistēma ir sasniegusi 220 miljonus studentu, kas piedalījušies 19,4 tūkstošus kursu – šāds rezultāts novērots saskaņā ar Class Central – tiešsaistes kursu apkopotāju – kas apkopo informāciju no tūkstošiem mācību pakalpojumu sniedzēju, viņu iedziļināšanās ikgadējā MOOC Stats and Trends publikācijā (Avots: MOOC desmitgade:A Review of MOOC Stats and Trends in 2021, Dhawal Shah, Class Central, 2021).
Pašapmācībai, mikroapmācībām un mācībām tiešsaistē ir nepieciešama laba līmeņa mācīšanās vadības kompetence, kas jāveicina kā pamata prasme izglītības, nodarbinātības un sabiedrības sistēmās.
Avots: https://epale.ec.europa.eu
Intervijā piedalās:
Jānis Līviņš
Digitālā aģentūra CABALLERO
Līdzdibinātājs
Kāda ir Jūsu pieredze digitalizācijas sfērā?
Digitalizācijas sfērā man un manai aģentūrai ir aptuveni 10-12 gadu pieredze, kas ir saistīta ar dažādu veidu projektiem, ko izstrādājam mūsu klientiem, piemēram, dažāda kalibra mājas lapas, e-komercijas projekti ar dažādām integrācijām, trešo pušu avotiem, klientu projekti utml. Tas, ko mēs darām ikdienā, palīdzam uzņēmumiem un iestādēm digitalizēt kaut kādus noteiktus procesus, kas var būt vērsti gan uz ārpusi, gan organizācijas iekšienē.
Kādas pašreiz ir aktuālākās problēmas industrijā?
Pēdējā laikā novēroju, ka dažādu nozaru uzņēmumos diezgan būtiska problēma ir tā, ka ir diezgan liela plaisa pa vidu starp vadības un izpildes darbiniekiem, pastāv diezgan liela lietu uztveres un izpratnes dažādība. Piemēram, minot farmācijas vai medicīnas uzņēmumus mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kam ir vairāku miljonu apgrozījums, kuri vēršas pie mums ar e-komercijas projektu, jo valde ir pieņēmusi lēmumu, ka tāda lieta ir nepieciešama, kas tiek tālāk nodots mārketinga departamentam ar mērķi šo vēlmi vai vajadzību realizēt, bet tajā brīdī parādās problēma, jo to vajadzētu uzdot izpildīt IT departamentam, taču rodas jautājums – vai šāds IT departaments maz eksistē uzņēmumā vai uzņēmumu tīklā. Bieži vien tā notiek nekompetences dēļ, jo pastāv nespēja formulēt uzdevumu vai iepērkamo subjektu. Mārketinga departamentam nesekmējas šis process, jo nav šādu zināšanu, un viņi nespēj iebilst valdei vai tiešajai vadībai, attiecīgi nespēj piesaistīt nepieciešamo resursu, lai formulētu šī projekta atbilstīgo dokumentāciju un spēju to aprakstīt strukturēti. Process ir gaužām vienkāršs: ir nepieciešams skaidrs darba uzdevums, pēc iespējas labāk aprakstīts, un tiek aptaujāti vairāki uzņēmumi, kuri šo iepērkamo lietu spētu faktiski realizēt. Liela problēma rodas brīdī, kad iesūtītā dokumentācija vai uzdevums ir nepilnīgi, tad dažādi piegādātāji sāk komunicēt pa tiešo ar uzņēmumu, iegūstot atšķirīgu informāciju. Šādā veidā tiek piegādāti nesalīdzināmi piedāvājumi, rezultātā tas vairs nav jēgpilns cenu aptaujas process un procedūra, kādā vispār vajadzētu lietas iepirkt. Bieži šie IT vai mārketinga projekti ir ļoti daudzšķautņaini, jo tie, pirmkārt, skar uzņēmuma imidžu, brendingu. Nereti šādiem uzņēmumiem ir novecojis brandbook jeb zīmols, kuru prasītos atsvaidzināt. Tas bieži ietekmē saturu, kas ir jāiegūst kaut kur, kas, iespējams, jau eksistē konkrētā uzņēmuma ekosistēmas ietvaros, bet problēma rodas, ja nav zināms, kur iegūt informāciju, vai ja tā glabājas novecojušās sistēmās. Šādā situācijā rodas vajadzība pēc liela IT remonta, pareizi strukturējot procesus. Nereti gadās tā, ka uzņēmums vēlas uzbūvēt e-komerciju, bet uzrodas “dependants” uz novecojušu grāmatvedības vai noliktavas sistēmu, kuru būtu nepieciešams jau mainīt. Ir uzņēmumi, kuri ieklausās, ir uzņēmumi, kas cenšas uzbūvēt šādu projektu uz novecojušiem pamatiem, taču tad nākas saskarties ar dažāda veida problēmām. Mūsdienās mārketinga departamentam tiek uzgrūsts ļoti liels slogs, ko viņi nespēj vadīt un argumentēti runāt ar savu vadību par vajadzīgo kompetenču un resursu piesaistīšanu no ārpuses. Bieži saskaramies ar šāda veida nekompetenci, iepērkot projektus, jo mārketinga departamentam trūkst spējas dokumentēt šādus projektus, iesakām noalgot kādu sistēmu analītiķi, kas spētu definēt viņu biznesa vai programatūras prasības, lai spētu startēt iepirkumu. Vadība vai valde redz, ka ir iepirkums veidot mājas lapu vai e-komercijas projektu, viņi iedala budžetu, bet, ja nav zināmas projekta detaļas specifiskā apmērā, tad pēc IT priekšrakstiem nav iespējams īstenot šāda veida projektus ar stingri noteiktu budžetu. Ja tomēr ir vēlme rīkoties ar fiksētu budžetu, tad projektam ir jābūt ļoti skaidri dokumentētam, kas iemieso visas uzņēmuma vēlmes, lai aģentūras vai piegādātājs spētu novērtēt šī projekta tvērumu, lai saprastu, vai ir iespējams iekļauties budžetā.
Kādas kompetences pašreiz ir svarīgas vadības un vidējā menedžmenta līmenī?
Vadības un vidējā menedžmenta līmenī var uzskaitīt divus sarakstus ar spējām un prasmēm. Valdei vajadzētu ļoti ieklausīties, ko viņu padotie saka, lai izprastu, iekāpjot viņu kurpēs jeb jābūt empātiskiem. Šeit runa ir par personības iezīmēm jeb softskills, kad vadītājs ne tikai skalda un valda, sakot, ka vajag konkrētu sistēmu par ierobežotiem līdzekļiem. Tāda pieeja īsti neder. Ir nepieciešams ieklausīties marketinga departamentā, kā arī ir vērts uzturēt uzņēmuma iekšienē IT speciālistus, kas spēj apjēgt IT sistēmu globāli, kā arī definēt tehnoloģiskas vadlīnijas, kurām uzņēmums seko, lai nav tā, ka viena sistēma darbojas vienā tehnoloģijā, citā – citā, trešā – vispār nav dokumentēta un nav skaidrs, kā tā funkcionē. Valdei vajadzētu būt mūsdienīgai, ieklausīties, ko tai saka, izglītoties un saprast, lai veiksmīgi vadītu uzņēmumu. Liela kalibra uzņēmumiem, kas pēc būtības ir holdings vai meitas kompāniju grupa, ir jāskatās plašākā kontekstā.
Savukārt no padoto jeb vidējā menedžmenta līmeņa raugoties, tiem būtu jābūt cilvēkiem ar jēgpilnu pieeju, kā arī jābūt prasīgākiem pret savu darba devēju vai valdi, vai augstāk stāvošo kolēģi, jāprot runāt ar tiem un aktualizēt lietas, jo bieži problēma līdz vadībai nemaz nenonāk. Ja viņi nav informēti, tā ir liela komunikācijas problēma pašā uzņēmumā. Vidējā līmeņa menedžmenta cilvēkiem ir jābūt daudzšķautņainiem, viņiem ir jāinteresējas par tehnoloģijām, par brendingu, par lietojamību, kas ir kļuvusi par must-have lieta, kas paredz, ka projekts ir ērti lietojams, efektīvs, lai tas nestu pieteikumus, ģenerētu leads. Mūsdienās šaura profila speciālists uzņēmumos vairs nespēj performēt, jo prasības ir ļoti plašas, pat mājas lapa vairs nav tā pati mājas lapa, kāda tā bija pirms 10 gadiem. Šobrīd ir dažādas tēmas, kas skar produkciju – dizains, zīmols, digitālais mārketings, atrašanās Google, kā viss iederas mārketingā no tehnoloģiskā aspekta; šīs visas tēmas ir jāpārvalda, kā arī neiztikt bez plānošanas un proper menedžmenta. Šis varētu būt galvenais kompetenču komplekts, kas šiem darbiniekiem ir jāapgūst. Šobrīd pat nerunāju par AI jeb mākslīgo intelektu, Big Data vai machine learning tēmām, kuras ir aktuālas un “karstas”, bet gan par parastām, mūsdienīgām lietām, taču dažkārt lielā daļā uzņēmumu mārketinga speciālisti zina tikai to, kā izveidot relīzi vai kādu “posterīti”. Redzu, ka ir jāattīsta liels zināšanu un tehnoloģiju kopums.
SIA “Mercuri International”
SIA “Baltijas datoru akadēmija”
SIA “BSM Konsultanti”
Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21 komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Kontaktinformācija:
apmacibas@itnet.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/
