IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 19.septembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes (EIKT NEP) sēdē tika apspriesti ekspertu secinājumi par dalību profesionālās kvalifikācijas eksāmenos “Datorsistēmu tehniķis” dažādās mācību iestādēs.
A.Dūda informēja, ka piedalījās eksāmenā Rīgas Valsts tehnikumā. Viņš norādīja, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču ieteica iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību. Viņš arī uzsvēra, ka praktiskajā daļā būtu jāļauj izmantot mobilos telefonus un internetu, jo reālajā dzīvē svarīgi ir zināt, kā atrast nepieciešamo informāciju.
I.Putniņš piedalījās eksāmenā Rīgas Tehniskajā koledžā un atzina, ka audzēkņi ir zinoši un ieinteresēti tehnoloģijās. Viņš uzsvēra sadarbības nozīmi ar uzņēmumu “Mikrotik”, bet ieteica izmantot arī citu ražotāju rūterus. Viņš norādīja uz novecojušo materiāltehnisko bāzi un aicināja nodrošināt jaunākās paaudzes demo datorus. Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.
D.Zariņš piedalījās eksāmenā Ogres tehnikumā un atzina, ka tehnikums labi tika galā ar uzdevumiem. Viņš norādīja, ka, lai gan datori nebija paši jaunākie, tika izmantoti “Mikrotik” maršrutētāji, un audzēkņi labi tika galā ar uzdevumiem, kas saistīti ar “Windows” un “Linux” operētājsistēmu instalēšanu. Viņš uzsvēra, ka eksāmens notika labā līmenī un aicināja arī citus uzņēmumu pārstāvjus piedalīties.
Eksperti kopumā atzina, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču norādīja uz nepieciešamību iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību un uzlabot materiāltehnisko bāzi. Tāpat tika uzsvērta sadarbības nozīme ar tehnoloģiju uzņēmumiem un nepieciešamība uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.
Intervijā piedalās:
Līga Ignate
EDIC Latvijas Digitālā Akseleratora
Rīgas kontaktpunkta vadītāja
Kas ir Digitālās attīstības ceļa karte?
Digitālās attīstības jeb transformācijas ceļa karte ir dokuments, ko mēs izsniedzam uzņēmumiem, kuri piesakās atbalsta programmām, lai iegūtu finansējumu vai apmācības programmas ietvaros, vai piesakās mūsu pakalpojumiem, kas ietver tehnoloģiskās konsultācijas, izvērtēšanu, prototipēšanu. Šajā dokumentā tiek attēlots uzņēmuma digitālais briedums, kādā digitālā brieduma stadijā tas atrodas, mūsu ieteikumi par veicamajām aktivitātēm, prasmju apgūšanu, uzņēmumu darbinieku izglītošanu, kā arī vēlamais rezultāts, kas ir uzlabots ieteikto aktivitāšu ietvaros, kā ir augusi transformācija digitālās attīstības ceļa kartes kontekstā.
Kāda informācija tiek iekļauta Digitālās attīstības ceļa kartē?
Brieduma testam ir divas daļas. Ir Eiropas Komisijas izveidotā sadaļa, kas ietver jautājumus pa segmentiem. Šis tests iekļauj jautājumus, kādas tehnoloģijas tiek izmantotas. Ir B daļa, kas ietver mūsu pašu veidotus jautājumus, kuru rezultātā mēs noskaidrojam uzņēmuma iepriekšējo pieredzi, eksporta potenciālu, komandas kompetences, mācību vajadzību, kādās jomās būtu jāmācās, kādu rezultātu tas dos. Tā būtībā ir tāda aprakstošā anketa, kuru uzņēmums aizpilda un sniedz papildu informāciju par sevi. Tad abu daļu rezultāti tiek likti kopā un no tā veidojas Digitālās attīstības ceļa karte.
Kādas iespējas Digitālās attīstības ceļa karte sniedz Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas biedriem?
Datortehnoloģiju nozarē aktuāls noteikti ir tas pats digitālais mārketings, lai cik tas neliktos interesanti, taču, ja mēs kaut ko darām, tad noteikti gribam, lai to kāds arī lieto un patērē. Ja radām kādas programmas, tad digitālā projektu vadība, piemēram, Agile un Scrum, un citas metodes ir ļoti aktuālas šobrīd tieši datortehnoloģiju jomā. Šobrīd reti kurš strādā pēc “waterfall” principa, jo mēs tomēr vēlamies visu laiku strādāt pie konkrēta projekta, izveidojot minimālu produktu, tad liekot klāt papildu funkcijas, un laist to tirgū, cik ātri varam. Tātad šīs projektu vadības prasmes ir tās, kas nozarē ir visaktuālākais!
Kā notiek uzņēmumu vērtēšana?
Uzņēmumu vērtēšana iekļauj administratīvos kritērijus. Mēs pārbaudām, vai uzņēmumam nav nodokļu parādu, kas uz pārbaudes brīdi nedrīkst pārsniegt 150 EUR. Mēs izgūstam informāciju sodu reģistros, uzzinām, vai uzņēmumam un tā saistītajām personām nav bijušas kādas sodāmības, kas ir kontekstā ar nelegālo nodarbinātību, nodokļu nemaksāšanu utml.
Ja ar to viss ir kārtībā, trešais punkts, ko pārbaudām, ir de minimis pieejamība, tas ir valsts atbalsts uzņēmumiem ar iespēju 3 gadu periodā saņemt finansējumu 300 000 EUR apmērā; tā ir Eiropā pieejama programma. Uzņēmumiem, kuri izmanto dažādus Eiropas programmu ietvaros pieejamos pakalpojumus, šis de minimis tērējas ātrāk, bet ir uzņēmumi, kas šīs iespējas vispār neizmanto. Ja uzņēmumam ir de minimis atlikums, mēs tos varam izmantot mūsu pakalpojumu nodrošināšanā.
Vēl mēs pārbaudām DNSH jeb apņemšanās nenodarīt videi nopietnu kaitējumu. Piemēram, atkritumu pārstrādes uzņēmumos, kas paredz risku videi, mēs pārbaudām un apliecinām, ka projekts, ko uzņēmums saņems ar mūsu atbalstu, videi nekā nekaitēs.
Ja visu šo pārbaužu rezultātā netiek konstatētas kādas neatbilstības, tad mēs lemjam par atbalsta piešķiršanu, un pirmie pakalpojumi, kas tiek veikti, ir brieduma tests un ceļa karte. Kad tiek pretendēts uz jau nākamajiem pakalpojumiem, tad seko jauna punktu vērtēšanas kārta, kas pēc būtības ir kvalitatīvie kritēriji, pēc kuriem mēs redzam un vērtējam uzņēmuma iepriekšējo pieredzi, tā kompetences, produktu eksporta potenciālu, ja uzņēmums vēlas izstrādāt vai ieviest kādu digitālo risinājumu. Vērtējums ir no 0 līdz 10 un minimālais punktu skaits, kas jāiegūst, ir 35, lai kvalificētos atbalsta saņemšanai. Jāteic, ka to savākt ir gana viegli; līdz šim nav bijuši uzņēmumi, kas nekvalificējas, jo pēc būtības, šis pakalpojums jau ir paredzēts, lai sniegtu iespējas uzņēmumiem kaut ko digitalizēt.
Kas jāņem vērā, saņemot valsts atbalstu?
Valsts atbalsts de minimis tiek reģistrēts Finanšu ministrijas sistēmā. Pašam uzņēmumam ir iespēja ieiet EDS jeb elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kur ir pieejama de minimis veidlapa. Mēs parasti nosūtām uzņēmumiem veidlapu, kurā ir iespējams apskatīties, kā to iesniegt. Kā jau es minēju, katram uzņēmumam ir pieejami 300 000 EUR 3 gadu periodā. Ja uzņēmums nav izmantojis visu de minimis, tad mēs paši sistēmā to piešķiram. Tā ir vienkārša lieta, par ko uzņēmumam nav jāuztraucas, jo veidlapas iesniegšana ir dažu minūšu jautājums.
Kāda ir mācību loma uzņēmumu attīstībā?
Mācību loma uzņēmumu attīstībā ir ļoti būtiska, jo svarīgi ir ne tikai nosūtīt darbiniekus uz apmācībām, bet gan izvēlēties mērķētas apmācības. Mēs iesakām un spējam nodrošināt uzņēmumiem analīzi no malas par to, ko uzņēmuma darbiniekiem vajadzētu mācīties. Piemēram, var teikt, ka trūkst zināšanas par Excel, taču, vai derēs jebkuri Excel kursi – visticamāk, ka nē, jo katram uzņēmumam ir vajadzīgas specifiskas prasmes un zināšanas. Tādēļ arī ir svarīgi izvēlēties mērķētas mācības, kuru rezultātā darbinieks iegūs zināšanas, kuras patiešām izmantos darba gaitā. Ja šis process ir bijis pareizs, tad tā ir iespēja uzņēmumam augt, jo nepietiek ar zinošu vadību, ja darbinieki savā jomā nav profesionāli. Zināšanas un prasmes darbinieku līmenī ir ļoti svarīgas!
Hakatons jeb tehnoloģiju maratons – vide eksperimentiem un ideju radīšanai
“Latvijas ambīcijas ir kļūt par draudzīgāko valsti uzticama mākslīgā intelekta ieviešanā. Hakatoni ir nozīmīgi šīs ambīcijas īstenošanā, jo sniedz drošu vidi eksperimentiem un ideju radīšanai, veicinot straujāku inovatīvu risinājumu rašanos īsā laika posmā. Izmantojot vienotas platformas, dažādu jomu speciālisti var sadarboties, radīt un testēt jaunas idejas. Pašlaik veidojam iespējas šo ideju attīstībai un ieviešanai arī valsts pārvaldē, tostarp prototipu izveidei, izmantojot valsts programmu «Digitālā akadēmija». Tiks veidota arī programma mākslīgā intelekta inovāciju mērķtiecīgai ieviešanai valsts sektorā,” par hakatonu realizēšanu dalās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
Avots: epale.ec.europa.eu
Dizaina prasmes biznesā: No pamatiem līdz spējai radīt efektīvas reklāmas, prezentācijas un citus vizuālos risinājumus
PASNIEDZĒJA:
Patrīcija Patmalniece
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
• Kā ātri un efektīvi izveidot vizuālo bāzi un vadlīnijas ar Canva.
• Zīmola vai produkta vizuālā tēla izveide ar AI un citu digitālo rīku palīdzību.
• Individuālu un efektīvu reklāmas materiālu izveide Canva sociālajiem tīkliem Facebook, Instagram vai mājaslapai.
• Kā izveidot vizuāli pievilcīgu prezentāciju Canvā un citos rīkos.
• Tava produkta stāsta izveide, izmantojot ChatGPT un citus rīkus.
• Klienta mājaslapas pieredzes ceļš (UX), tā izveidošana ar Miro.
• Lietotāja mijiedarbība ar mājaslapu (UI), vienkāršas mājaslapas dizaina izveide.
• Zīmola grāmata (Brandbook), tā pielietošana un sakārtošana.
• Dizaina rokasgrāmata uzņēmējiem un vadītājiem.
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
