IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 24.-28.februārī norisinājās Vidzemes inovāciju nedēļa, kurā ik gadu Vidzemes plānošanas reģions izceļ kādu ar inovācijas attīstību saistītu tēmu, lai rosinātu jaunas idejas gan publiskās pārvaldes, gan uzņēmējdarbības sektoros. Šī gada tēma bija uzdrīkstēšanās – inovāciju un zinātniskās attīstības dzinējspēks!
Viens no notikumiem, kas īpaši tika izcelts Vidzemes inovāciju nedēļā, bija pasākums “Uzdrīksties mainīt!”. Tas bija veltīts iedvesmai un drosmei pieņemt jaunus izaicinājumus un tika organizēts sadarbībā ar kopienu Vidzeme TechGirls. Tā laikā trīs dāmas, kuras ir spērušas nozīmīgu soli savā dzīvē – pievērsušās IT jomai – dalījās savos pieredzes stāstos, kā radās interese par IKT nozari, kādi soļi tika sperti, pārkvalificējoties no citām profesijām, mainot karjeru, kādas apmācības tika apgūtas. Īpašs uzsvars tika likts uz mācību tēmu, dalībnieces atklāti runāja par grūtībām un izaicinājumiem, apgūstot jaunas zināšanas un prasmes, kā arī par atbalstu, ko viņas saņēmušas šajā laikā.
Šis pasākums bija lieliska iespēja ikvienam, kurš apsver iespēju ienākt IT pasaulē, jo personīgie stāsti, personīgās stratēģijas un citu uzdrīkstēšanās pieredzes stāsti var palīdzēt gūt pārliecību un iedvesmu rīcībai.
Avots: innovation.vidzeme.lv
Intervijā piedalās:
Liene Briede
Rīgas Tehniskā universitāte
Inovāciju prorektore
Kāda ir Jūsu pieredze un specializācija inovāciju jomā?
Es esmu Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju prorektore. Šis nav tipisks amats akadēmiskajā vidē, esmu pirmā inovāciju prorektore Latvijas vēsturē, kas vienlaikus ļauj rīcības brīvību, jo pati varu ietekmēt savus darba uzdevumus, taču tas uzliek arī atbildību, kā izvēlētie rīcības modeļi noved pie rezultātiem. Paralēli darbojos Eiropas Inovāciju padomē, kas ir Eiropas Komisijas institūcija, kā arī esmu daļa no Latvijas prezidenta izveidotās Valsts konkurētspējas komisijas, kas atbild par mūsu valsts konkurētspējas jautājumiem.
Kas attiecas uz specializāciju, tad inovāciju ceļš ir bijis balstīts praksē. Man ir MBA (Master in Business Administration) grāds un arī bakalaura grāds cilvēkresursu vadībā. Šobrīd arī studēju doktorantūrā, pētot inovāciju ekosistēmu fenomenu. Inovācija ir prakse, praktisku darbību kopa, kas tiek stiprināta ar teoriju.
Kāpēc strādājošajiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?
Izglītības sistēma ļoti strauji mainās un pielāgojas esošajiem tirgus apstākļiem. Mēs dzīvojam ārkārtīgi mainīgos apstākļos, mums ir jābūt spējīgiem ļoti ātri reaģēt uz situācijām, kas rodas. Tas arī rada izaicinājumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Vienlaicīgi mēs dzīvojam būtiskas konkurences apstākļos, ko ietekmē tehnoloģiju pārmaiņu viļņi, kas darba ņēmējiem nepārtraukti liek apgūt jaunas prasmes. Tas ir arī izaugsmes ceļš. Attīstības ceļš ir paralēls – gan organizācija attīstās, līdz ar to tās darbinieki attīstās. Mūsu uzdevums ir būt konkurētspējīgiem un apgūt jaunas prasmes vai pilnveidot esošās.
Kādas kompetences ir svarīgākās vadības līmenī?
Būtiskas ir komunikāciju prasmes. Lai sekmīgi vadītu procesus, pieņemtu un īstenotu lēmumus, tie ir skaidri jāformulē, jāpamato un jānodod iesaistītajām pusēm, izpildītājiem.
Otrs – spēja vadīt cilvēkus jeb cilvēkvadība ar uzsvaru uz talantu vadību. Vadītājam ir jāspēj saskatīt katra indivīda potenciāls, un tas ir mērķtiecīgi jāattīsta un jāvada.
Manā skatījumā būtiska ir arī spēja uzņemties atbildību un risku. Vadītāju no citiem darbiniekiem atšķir spēja gan pieņemt lēmumus, tostarp arī nepopulārus, gan uzņemties par tiem atbildību.
Kādas aktuālās inovācijas tiek ieviestas un kāpēc ir svarīgi tās apgūt?
Inovācija ir izgudrojums, kas ir nonācis tirgū jeb praktiskajā lietojumā. Tātad izgudrojums ir kaut kas jauns, tam var mērīt jauninājuma līmeņus – cik būtiski uzlabojumi ir ieviesti un kā tas ietekmē tirgu.
Mēs šobrīd piedzīvojam ļoti nozīmīgu attīstības vilni, ko ir stiprinājusi mākslīgā intelekta (MI) ienākšana. Mēs vēl pilnībā neizprotam tā nozīmīgumu, bet ir absolūti skaidrs, ka tas tieši un pakārtoti ietekmē ļoti daudz jomu. Tā ir caurlauzoša inovācija, kura maina vai veido jaunas sistēmas. Te mēs nerunājam tikai par ikdienas rīcību, piemēram, par telefona modeļiem, kam tiek papildinātas funkcijas, bet par būtiskām pārmaiņām – kā mēs organizējam uzņēmuma procesus, savu ikdienu, komunikāciju, darba tirgu, profesijas. Tas ir šī brīža aktuālākais vilnis, ko ignorēt nav iespējams!
Inovāciju kontekstā tiek izmantots jēdziens “inovāciju ieviešanas process”, kurā ir agrīnie un vēlīnie lietotāji. Agrīnie lietotāji pirmie iegūst pieredzi, viņi iedziļinās inovācijā un sniedz svarīgu atgriezenisko saiti par pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, ietekmi. MI šobrīd aktīvi lieto entuziasti, agrīnie lietotāji, kuri iedziļinās tajā, tās problemātikā. Pārējiem MI lietošana ir tikai laika jautājums, ir laiks to sākt apgūt, atrast nišas un instrumentus, kas atvieglo vai paplašina iespējas jūsu darba vai ikdienas ritējumā.
Kā Jūs redzat digitalizācijas un inovāciju attīstību nākotnē?
Es gribētu iezīmēt vairākus scenārijus. Optimistiskais scenārijs paredz valstisku spēju pieņemt konkrētus lēmumus. Manuprāt, digitalizācijas jomā ir jāpārtrauc sporādiskā pieeja, iekļaujot digitalizācijas darba kārtībā visu bez konkrēta mērķa un savstarpējās sasaistes. Te var palīdzēt Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kas mēra katras valsts veikumu digitalizācijas jomā. Ir labi, ka ir liels mācību piedāvājums šajā jomā, taču cilvēkam, kurš ir nulles pozīcijā savā digitālajā pratībā, nav skaidrības, kas jādara, ar ko jāsāk. Mācību un attīstības piedāvājums būtu sadalāms pa mērķgrupām, jo tas, kas der skolēnam, nederēs senioram, tādēļ arī tur ir jābūt valstiskam redzējumam, ko mēs gribam izdarīt, nemaz nerunājot par infrastruktūras attīstību. Tas pats attiecas uz inovācijām – ir jābūt skaidram atbalsta modelim, kā mēs gribam tās attīstīt Latvijā, palīdzot gan industrijai, gan veicinot sadarbību starp industriju un pētniecību, kurā inovācijām arī ir vislielākais potenciāls tapt. Turklāt ir jābūt ilgtermiņa plānam, jo inovācijas nav sprints, bet gan maratons.
Ja mēs spēsim būt skaidri savā uzstādījumā, kam sekot, izveidojot gan plānu, gan resursus, tad, es domāju, ka 10 gadu laikā mēs varam sasniegt līderību un iegūt konkurences priekšrocību. Tas būtu ideālais scenārijs! Pie šī scenārija arī strādājam kopā ar sadarbības partneriem, attīstot Nacionālo Mākslīgā intelekta centru un pievienojoties Eiropas MI centru tīklam.
Un ir otrs scenārijs – Latvijai ir liels risks nonākt izolētībā arī MI kontekstā, jo ir skaidrs, ka MI tehnoloģijas šobrīd primāri tiek radītas otrpus okeānam. Tur ir diezgan agresīva politika, lai šo tirgu noturētu, kas paredz, ka mēs kļūsim tikai par lietotājiem bez iespējas ietekmēt to attīstību. Tādā gadījumā mums atliks vien reaģēt uz to, kas notiek citur pasaulē. Tas būtu negatīvais scenārijs attiecībā arī uz inovācijām. Digitalizācija ir palīginstruments inovāciju tapšanai, jo ir daudz saskares punktu. Ja mēs digitalizācijas jomā kļūsim tikai par pasīvajiem lietotājiem, tad arī inovācijās mums nebūs būtiska izrāviena!
23. janvārī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības inovācijas un pētniecības centrs CERI publicēja ziņojumu “Izglītību ietekmējošās tendences 2025” (Trends Shaping Education 2025), kas atspoguļo globālās tendences izglītībā: “Progresīvās tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, lietu internets un virtuālā realitāte, jau maina to, kā mēs strādājam, mācāmies un sazināmies. Lai gan ir daudz bažu par darbvietu pārvietošanu, datu privātumu, vienlīdzību un garīgo veselību, šo tehnoloģiju mērķis veicināt labklājību un pārveidot tik dažādas jomas kā lauksaimniecība, transports, medicīna un kultūra veicina ieguldījumus un inovācijas.”
Avots: www.oecd.org
Mērķtiecīga pašvadīta mācīšanās tiešsaistē
PASNIEDZĒJS:
Vladimirs Kuzmins
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
• Mācāmo procesu un uzdevumu brieduma un stabilitātes izvērtēšana;
• Dažādu cilvēku tipu atšķirīga uztvere;
• Apziņas pārmaiņas secība – esošo zināšanu un rīcības ietekme attiecībā uz vēlamo;
• Atgriezeniskās saites un kontroles iedarbības atšķirības dažādu cilvēku tipu starpā;
• Materiāla satura un formas pilnības sasniegšana maksimālam efektam mērķauditorijā;
• Pašvadīto mācību tiešsaistes rīku veidi, piemēri un piegādātāji, darbības pamati, sarežģītības un iespēju piemērotības izvērtēšana konkrētām vajadzībām.
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
