IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 8.maijā norisinājās Datakom rīkotā konference “Biznesa tehnoloģiju diena” Rīgā,
Hanzas peronā. Konference šogad tika veltīta drošības risinājumu un pakalpojumu tēmai.
Eksperti no Latvijas un ārvalstīm dalījās informācijā par jaunākajām tendencēm IT drošības jomā, bija iespēja dzirdēt uzņēmumu pieredzes stāstus, kā arī praktiskā veidā 14 demo stendos iepazīt dažādus
IT risinājumus.
Konferences programmā tika apskatītas tādas tēmas, kā NIS2 direktīvas ieviešana uzņēmumā, kiberdrošības apturēšana reāllaikā, NIS2 & DORA transformācija, peļņa tirdzniecībā, jaunās ēras inovācijas, nozares ekonomikas aktualitātes, IT procesi un ar to saistītais kritiskais minimums, Redhat Openshift izmantošanas pieredze, informācijas drošība mūsdienu uzņēmumā, digitalizācijas programmu aktualitātes un daudz citu. Tāpat konferences ietvaros tika novadīta tehniskā sesija, kas visas dienas garumā sniedza iespēju aprunāties ar ražotāju (IBM, Palo Alto Networks, u. c.) pārstāvjiem un Datakom tehniskajiem konsultantiem.
Mērķauditorija “Biznesa tehnoloģiju dienā” ietvēra uzņēmumu un valsts iestāžu vadītājus, finanšu un IT nodaļu vadītājus, kā arī ikvienu citu interesentu. Konferences noslēgumā bija iespēja piedzīvot muzikālu baudījumu, loteriju un biznesa videi
tik nozīmīgo tīklošanās daļu.
Avots: https://www.datakom.lv
Intervijā piedalās:
Rasa Gulbe
SIA DATI Group
Valdes locekle
Kāda ir Jūsu pieredze datortehnoloģiju nozarē?
Mani sauc Rasa Gulbe un es esmu uzņēmuma DATI Group valdes locekle. Uzņēmums darbojas kopš 1993.gada, kopš tā laika esam strādājuši ar IT infrastruktūru. Sākotnēji uzņēmums pārdeva datorus un serverus, bet tas ir strauji mainījies, un šobrīd esam sistēmu integrācijas un mākoņa skaitļošanas uzņēmums. Tas nozīmē, ka sniedzam klientiem pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai esošie IT risinājumi labi strādātu kopā, kā arī būtu droši un uzticami.
Kāpēc datortehnoloģiju nozares uzņēmumiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?
Nozares specifika paredz to, ka pietiekami daudz kas mainās un attīstās. Šis jautājums plašāk attiecas uz informācijas tehnoloģiju nozari gan Latvijā, gan globāli. Runājot par Latviju, šai jomai ir liels potenciāls kopumā gan ekonomiski, gan sociāli, jo mums nav derīgo izrakteņu vai lielas populācijas, kas varētu veicināt tālāko izaugsmi, tādēļ diezgan dabīgi šķiet skatīties digitalizācijas virzienā, lai ar maziem resursiem mēs varētu paveikt vairāk. Lai mēs varētu saglabāt savu konkurētspēju, un, ņemot vērā, kā notikumi attīstās globāli, ir saprotams, ka mums ir jāmācās. Mūsu jomā robežas neeksistē, kas nozīmē, ka, ja tu vēlies sniegt pakalpojumu, ir jāspēj tas piedāvāt tādā kvalitātē, kādā tos sniedz citos tirgos.
Kādas kompetences ir svarīgākās vadības līmenī datortehnoloģiju nozarē?
Mums patīk domāt, ka ir homo IT-cus, kurš runā citā valodā, uzvedas pavisam citādi, ka vadītāji, kas vada IT uzņēmumus un komandas, ir atšķirīgi, bet tas, ko mēs redzam gan savā uzņēmumā, gan sadarbības partneru uzņēmumos nozarē – svarīgākā un arī sarežģītākā iemaņa ir tieši cilvēku vadīšana. Liela daļa tehnisko ekspertu, plānojot savu karjeras izaugsmi un tālāko attīstību, nonāk pie šī jautājuma – vai turpināt attīstīties, iedziļinoties konkrētos tehniskos jautājumos, un kļūt par izteiktu tehnisko ekspertu vai arī ir jāsāk vadīt cilvēki. Taču Latvijā šobrīd nav tāda tehnoloģiskā kapacitāte un dziļums, lai varētu būt daudz speciālistu, kas var būt tikai tehniskie eksperti. Agrāk vai vēlāk visi speciālisti nonāk pie sapratnes, ka ir jāprot vadīt cilvēki, jo ir jāspēj komunicēt ar viņiem, jāsaprot, kā risināt konfliktus, kā iejusties klienta ādā un iekāpt klienta kurpēs. Manuprāt, tā ir svarīgākā prasme, ko attīstīt jaunajiem vadītājiem IT jomā.
Kādas aktuālas informācijas tehnoloģijas tiek ieviestas datortehnoloģiju nozarē?
Ja runājam par aktuālajām tehnoloģijām, kas mūsu nozarē kļūst arvien populārākas, Latvijā ir redzama zināma nobīde tajā, kā mēs ieviešam risinājumus, īpaši ja skatāmies uz privāto sektoru. Mēs bieži domājam, ka publiskajā sektorā lēni tiek īstenota digitālā transformācija, bet statistikas dati parāda, ka tieši publiskais sektors Latvijā ir pietiekami digitāli attīstīts, jo tas ir gatavs investēt IT, attīstīt personālu. Turpretī privātais sektors krasi atšķiras. Piemēram, vidējais Latvijas uzņēmums ir salīdzinoši neliels, ar nelielu darbinieku skaitu, tas ļoti bieži koncentrējas uz savu jomu un biznesu, un saskata IT attīstību kā izdevumus, nevis investīcijas, no kurām pēcāk ir iespējams iegūt pievienoto vērtību. Rezultātā sanāk, ka privātais sektors lēnāk seko pasaules tendencēm. Tas, ko mēs redzam šodien, ir tas, ko pasaule jau iepazina pirms kāda laika, proti, arvien vairāk mazie uzņēmumi sāk izvēlēties mākoņpakalpojumus un lietotnes, ko nav nepieciešams ieviest un uzturēt pašiem, bet ir iespējams izmantot kā pakalpojumu. Mākoņpakalpojumu pasaule ir plaša un vairs nepastāv jautājums, vai izmantot konkrētu rīku ‘as a service’, bet gan ‘everything as a service’. Pat iekārtas ir iespējams iegādāties kā pakalpojumu, nevis pirkt kā produktu. Tā ir ārkārtīgi svarīga tendence!
Otra svarīga tendence saistīta ar kiberdrošību, ko varēja novērot neilgi pēc tam, kad Ukrainā sākās karš. Uzņēmumi sāka kritiskāk apsvērt, kā rīkoties hibrīdkara apstākļos, sāka novērtēt iespējamību ieviest saistošus risinājumus, un apmācīt darbiniekus, par to, kā identificēt potenciālus riskus, kā uz tiem reaģēt.
Trešā tendence, protams, ir mākslīgais intelekts (MI). Tas, ko redzam komunikācijā ar saviem klientiem, MI ir koncepcijas (plānošanas) līmenī, viņiem tas šķiet interesanti un atsevišķām aktivitātēm tas tiek pielietots, bet reti kurš uzņēmums ir sācis to ieviest saviem biznesa pamata procesiem. Manuprāt, tas vēl sagaidāms nākotnē!
Kāds ir Jūsu redzējums par nozares attīstību nākotnē?
Mans redzējums ietver to, ko es ieskicēju par MI. Manuprāt, tieši nākamajos 5-10 gados attīstīsies MI lietošanas gadījumi, kas būs paredzēti pamata biznesa procesu automatizācijai un uzlabošanai. Pirmās iestrādnes automatizācijā redzam jau šobrīd, piemēram, ražošanas uzņēmumi izmanto MI kvalitātes kontrolē. Interesants lietošanas gadījums, kas gan šobrīd vēl nav plaši izplatīts tirgū, ir izmantot MI kā asistentu, kurš palīdz ikdienas darbā ne tikai tehniskos uzdevumos vai ražošanā, bet arī biroja darba funkcijām. Jāatzīst, ka Latvijai ir izaugsmes iespējas – produktivitāte nav pati augstākā, cilvēku skaits arī nav liels, turklāt prognozējams, ka turpmākajos 5-10 gados cilvēku kļūs arvien mazāk. Kā šādos apstākļos mēs varam saglabāt savu konkurētspēju? Situācijā, kad darbaspēks arvien sarūk, ir loģiski, ka automatizēsim visu, ko iespējams automatizēt.
ChatGPT digitālajā mārketingā: Reklāmas pamatkurss no kampaņas izveides līdz automatizācijai ar digitāliem rīkiem
PASNIEDZĒJA:
Roberta Grīga
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
• Digitālā mārketinga pamati un kanāli
• Datu izsekošana un analīze ar GTM un GA4
• Digitālā mārketinga un reklāmas stratēģijas izveide ar ChatGPT
• Google un Meta Ads reklāmas kontu izveide un sagatavošana darbam
• Atslēgvārdu izpēte lapas SEO un reklāmai Google Meklēšanas tīklā ar ChatGPT un atslēgvārdu plānotāju
• Reklāmu sagatavošana un kampaņu palaišana Google Meklēšanas tīklā
• Reklāmu sagatavošana un kampaņu palaišana Google Displeja tīklā un Youtube
• Reklāmu sagatavošana un kampaņu palaišana Meta Ads
• ChatGPT satura izveidē sociālajiem tīkliem – komunikācijas plāna un satura izveide un automatizācija
• Ievads e-pastu mārketingā un kā veidot newsletter plānu un saturu ar ChatGPT palīdzību
• Kampaņu rezultativitātes rādītāji un rezultātu analīze
• AI (un ne tikai) rīki un to izmantošana digitālajā mārketingā
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
