IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Laika posmā no 17. marta līdz 4. aprīlim Latvijā norisinājās pasākums “ALL Digital Weeks 2025” (#ADWeeks2025), kura ietvaros marta beigās tika organizēta “Digitālā nedēļa 2025”. Tās fokusā bija nākotnes digitālās prasmes, tostarp mākslīgais intelekts, kiberdrošība un digitālās prasmes izglītībā. Šādi notikumi sniedz iespējas gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem piedalīties dažādos klātienes un tiešsaistes pasākumos, kuros var attīstīt jau esošās vai apgūt jaunas digitālās prasmes.
“Digitālās nedēļas 2025” ietvaros notika vairāki pasākumi, tostarp “Fokuss: Prasmes digitālajā desmitgadē”, un izskatītas tādas tēmas kā digitālās prasmes un mākslīgais intelekts, digitālās prasmes izglītībā, digitālā drošība, IKT manai nākotnes karjerai.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente prof. Signe Bāliņa uzsver, ka šie informatīvie un izglītojošie pasākumi ļauj pilnveidot savas digitālās prasmes un apzināties tehnoloģiju sniegtās iespējas, jo to mērķis ir veicināt digitālo prasmju un tehnoloģiju izmantošanas nozīmību ikviena cilvēka un organizācijas ikdienā.
“Digitālo nedēļu 2025” rīko LIKTA sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras informācijas sistēmu centru. Vienlaikus kampaņas ietvaros savus pasākumus rīkoja arī citas organizācijas – IKT nozares uzņēmumi, valsts iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, bibliotēkas, digitālie centri un izglītības iestādes.
Avots: eprasmes.lv
Intervijā piedalās:
Valters Slava
SIA “Alsen Technologies”
Vadītājs
Kāda ir Jūsu pieredze un specializācija datortehnoloģiju nozarē?
Mani sauc Valters Slava, es pārstāvu uzņēmumu “Alsen Technologies”. Mēs esam neliels vietējais uzņēmums, kas darbojas mākslīgā intelekta (MI) jomā, turklāt darbojamies jau labu laiku, arī pirms šī lielā “buma”, kad visi par to runā un interesējas. Pēdējā laikā tas ir kļuvis ļoti aktuāls ikkatrā uzņēmumā. Mēs stāstām, kas ir MI, kā tas darbojas, lai cilvēki saprastu, ko ar to darīt tālāk. Tajos brīžos, kad jau ir skaidrs, kā uzņēmumā MI var kādā lielākā vai mazākā mērā palīdzēt, mēs esam tie, kas pieslēdzas, cenšas izprast reālās problēmas. Vairumā gadījumu arī izdodas kādu no MI tehnoloģijām veiksmīgi integrēt darba procesos un atslogot darbinieku ikdienu, padarot uzņēmumu efektīvāku.
Kāpēc datortehnoloģiju nozarē strādājošajiem ir svarīgi pastāvīgi mācīties?
Mana uzņēmuma kontekstā tas pat ir lieks jautājums, jo visi ir satraukušies par to, vai tik manu darbu nepārņems MI. Pēdējie gadi pierāda, kas tas nenotiek tik ātri, kā sākumā mums likās. Sākumā, kad parādījās Chat GPT, daudzi kļuva tramīgi un šķita, ka tas tūlīt visu pārņems, bet šobrīd redzam, ka tas nenotiek tik ātri. Ilgākā termiņā lielākā daļa administratīvā tipa profesiju transformēsies. Protams, daudz lielāki ieguvēji būs tie, kas šo būs paredzējuši un būs savas cilvēciskās prasmes attīstījuši, un spēs kļūt vēl labāki speciālisti nekā šodien. Tātad izglītība ir vēl vairāk nepieciešama kā nekad agrāk.
Kādas kompetences datortehnoloģiju nozarē ir svarīgākās vadības līmenī?
Tas, ko es redzu, sarunājoties ar dažādu uzņēmumu vadības līmeņa cilvēkiem – ir svarīgi sekot līdzi tam, kas notiek, nevis tikai vērot no malas, paļaujoties, ka lietas notiek pašas no sevis. Īstenībā kvalifikācijas celšana, lai cik būtiska tā ir ierindas darbiniekam, vadītājam ir vēl būtiskāka un tam jābūt pirmajam, kurš to dara.
Tajā pašā laikā svarīgs ir arī stratēģiskais redzējums, jo viss strauji mainās, ir nepieciešams paredzēt soļus, kurp uzņēmums virzīsies pēc gada, diviem, pieciem. Ir ļoti labi redzams, kurš uzņēmuma vadītājs tiešām vadās pēc šāda ilgtermiņa redzējuma, jo viņi jau īstermiņā sasniedz daudz vairāk.
Arī pārmaiņu vadības prasmes ir svarīgas, jo pārmaiņas notiek dažādos flangos, ne tikai saistībā ar MI – notiek arī dažādas ekonomiskas, politiskas pārmaiņas. Efektīvam vadītājam ir jābūt tam, kurš spēs dzīvot pārmaiņu apstākļos, tiem operatīvi pielāgoties, turklāt vadīt visu savu komandu vēlamajā virzienā.
Kādas aktuālākās informācijas tehnoloģijas tiek ieviestas datortehnoloģiju nozarē un kāpēc ir svarīgi tās apgūt?
Manuprāt, mēs darbojamies visaktuālākajā tēmā – MI tehnoloģijas. Tās gan nav nekāda brīnumpoga, kas tagad manā vietā visu darbu izdarīs. Tās ir daudz un dažādas tehnoloģijas, bet tā ir tēma, ko mūsu nozarē strādājošie uzņēmumi cenšas ieviest savos produktos, piedāvāt saviem klientiem, paši apgūt, jo tās tomēr ir jaunas tehnoloģijas. Pat daudzi pieredzējuši programmētāji vēl nav apguvuši visjaunākos risinājumus, tādēļ tas šobrīd ir tik ļoti aktuāli gan mūsu industrijā, gan mūsu klientiem.
Kāds ir Jūsu redzējums par datortehnoloģiju nozares attīstību nākotnē?
MI attīstība ir ļoti jūtama, jo arī pētījumi rāda, ka pirmās profesijas, kas tiek ietekmētas, ir tieši programmētāji, īpaši zemākā līmeņa jeb jaunākie programmētāji, kā arī mārketinga speciālisti. Es redzu, ka iespēju kļūst arvien vairāk, jo ar to pašu cilvēku skaitu, kas strādā šobrīd, mēs varam izdarīt divas, trīs reizes vairāk, nekā mēs to varējām izdarīt pirms 5-10 gadiem, kas, protams, virza attīstību gan uzņēmumu kontekstā, gan nozarē kopumā.
Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums par nākotnes profesijām (Future of Jobs Report 2025) vēsta par svarīgākajām prasmēm darba tirgū, izceļot to, ka analītiskā domāšana joprojām ir galvenā darba ņēmēju prasme, kam seko noturība, elastība un veiklība, kā arī līderība un sociālā ietekme, uzsverot pielāgošanās un sadarbības spēju izšķirošo nozīmi līdzās kognitīvajām prasmēm, ko papildina radošā domāšana, motivācija un pašapziņa.
Ziņojumā teikts: “10 galvenās pamatprasmes papildina tehnoloģiskā pratība, empātija un aktīvā klausīšanās, zinātkāre un mūžizglītība, talantu vadība, orientācija uz servisu un klientu apkalpošana. Tas parāda, ka darbiniekiem ir jālīdzsvaro profesionālās iemaņas (hard skills) un vispārīgās prasmes (soft skills), lai gūtu panākumus mūsdienu darba vidē.”
Avots: https://reports.weforum.org/docs/WEF_Future_of_Jobs_Report_2025.pdf
Uzņēmuma digitālā transformēšana
PASNIEDZĒJI:
Artūrs Pētersons, Arvils Stikuts, Dzintars Koknēvičs
APMĀCĪBU KURSA SATURS:
• Digitālo tehnoloģiju ietekme uz uzņēmuma darbības efektivitāti;
• Digitālās transformācijas loma uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšanā;
• Digitālie risinājumi uzņēmuma iekšējo resursu plānošanai un kontrolei;
• Customer relationship management – nepieciešamība automatizēt attiecības ar klientiem;
• Mārketinga un pārdošanas digitālie rīki produktīvākai komunikācijai ar klientiem;
• Digitālās transformācijas risinājumu ieviešana;
• Pārmaiņu vadība un darbinieku digitālo kompetenču attīstība;
• Metodes pozitīvas darbinieku attieksmes veidošanai pret digitālajiem risinājumiem;
• Uzņēmuma vadītāja loma veiksmīgas digitālās transformācijas nodrošināšanai;
• Sistemātiska digitālo darba metožu pilnveidošana.
LATVIJAS DATORTEHNOLOĢIJU ASOCIĀCIJA
Piedāvā apmācību projektu
“IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts”
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Projekta īstenošana līdz 2026.gada 30.jūnijam
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta līdz 2026.gada 30.aprīlim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālu atbalstu.
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 134 000, t.sk. plānotais Atveseļošanas fonda atbalsts – EUR 567 000.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
