IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Novembra izskaņā Ķīpsalā tika aizvadīts trīs dienu “Tech Industry” Biznesa un inovāciju forums. Datortehnoloģijas nu jau ir saistītas ar visu jaunāko metālapstrādes, metālizstrādājumu ražošanas, mašīnbūves, būvniecības, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas, autoservisu, ceļu un tiltu celtniecības, kuģu, dzelzceļu un avio būves, lauksaimniecības, ūdensapgādes un siltumapgādes tehnoloģijām. Ikvienas saistītās nozares pārstāvji varēja smelties jaunas zināšanas no Latvijas un citu valstu nacionālajiem stendiem, kas prezentēja ražotāju piedāvājumu, gūt pieredzi ārvalstu dalībnieku stendos no jauno iekārtu, produktu un pakalpojumu prezentācijām, dibināt jaunus biznesa kontaktus un sasniegt sadarbības partnerus no visas pasaules, kā arī piedalīties diskusijās un papildināt prasmes no zinātnes un ražotāju jaunākajiem sasniegumiem.
Izstādes dalībnieku vidū bija sastopami ārvalstu dažādu iekārtu ražotāji, kas demonstrēja modernākās metālapstrādes un rūpnieciskās iekārtas darbībā, mašīnbūves iekārtas un materiālus, metināšanas iekārtas, elektroinstrumentus, gaisa plūsmu tehnoloģijas un hidrotehnoloģijas, metālizstrādājumus, iekārtas un materiālus ražošanai, pakalpojumu servisu, automatizācijas un vadības sistēmas, hidrauliskās iekārtas, mēriekārtas, elektroniku un elektrotehniku, robotizētas iekārtas, gāzes apgādes iekārtas, noliktavu aprīkojumu, darba aizsardzības līdzekļus, iekraušanas un izkraušanas tehniku u. c.
Izstādi organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1.
Avots: techindustry.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Ventspilī bāzētā videospēļu kontrolieru ražotāja un jaudīgā ‘startup’ jeb jaunuzņēmuma SIA Azeron produkti ir unikāli videospēļu nozarē, un tos arvien vairāk izmanto arī darbā ar dažādām datorprogrammām. Šie ergonomiskie risinājumi ir pielāgojami katra klienta rokai – Azeron ir viens no retajiem ražotājiem, kas piedāvā ‘keypad’ izgatavošanu arī kreiļiem.
Azeron izstrādātie tastatūru aizstājēji cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ne tikai mainījuši datorprogrammu un videospēļu pasauli, bet arī pavēruši neticamas iespējas spēlēt videospēles un iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar dažādiem fiziskiem ierobežojumiem, kuru dēļ ar standarta datora perifērijas ierīcēm, piemēram, klaviatūru un peli to nebūtu iespējams paveikt. Produkts ir veidots kā ergonomiskas videospēļu peles, datora klaviatūras hibrīds, kas ļauj tā lietotājiem spēlēt spēles vai strādāt ar datorprogrammām ar vienu roku. Šis projekts tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsta programmu.
Projektu vadītāja Eva Daigina skaidro: “Šobrīd savu produkciju eksportējam uz vairāk nekā 100 dažādām pasaules valstīm. Labi saprotam, ka, lai augtu un sasniegtu arvien jaunas virsotnes, ir nepieciešams turpināt ieguldīt sava uzņēmuma izaugsmē un meklēt dažādas finansējuma piesaistes iespējas – projektu konkursus, atbalsta programmas [..]”.
Azeron ir Ventspilī bāzēts inovatīvu, ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs. Katrs produkts tiek izstrādāts pēc individuāla pasūtījuma, ražojot detaļas ar vairāk kā 100 uzņēmuma īpašumā esošajiem 3D printeriem un pēc tam saliekot ar rokām. Daudzi uzņēmuma klienti ir arī pasaulē pazīstami spēlētāji, jūtūberi ar tūkstošiem un miljoniem sekotāju.
Avots: business.gov.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 19.septembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes (EIKT NEP) sēdē tika apspriesti ekspertu secinājumi par dalību profesionālās kvalifikācijas eksāmenos “Datorsistēmu tehniķis” dažādās mācību iestādēs.
A.Dūda informēja, ka piedalījās eksāmenā Rīgas Valsts tehnikumā. Viņš norādīja, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču ieteica iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību. Viņš arī uzsvēra, ka praktiskajā daļā būtu jāļauj izmantot mobilos telefonus un internetu, jo reālajā dzīvē svarīgi ir zināt, kā atrast nepieciešamo informāciju.
I.Putniņš piedalījās eksāmenā Rīgas Tehniskajā koledžā un atzina, ka audzēkņi ir zinoši un ieinteresēti tehnoloģijās. Viņš uzsvēra sadarbības nozīmi ar uzņēmumu “Mikrotik”, bet ieteica izmantot arī citu ražotāju rūterus. Viņš norādīja uz novecojušo materiāltehnisko bāzi un aicināja nodrošināt jaunākās paaudzes demo datorus. Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.
D.Zariņš piedalījās eksāmenā Ogres tehnikumā un atzina, ka tehnikums labi tika galā ar uzdevumiem. Viņš norādīja, ka, lai gan datori nebija paši jaunākie, tika izmantoti “Mikrotik” maršrutētāji, un audzēkņi labi tika galā ar uzdevumiem, kas saistīti ar “Windows” un “Linux” operētājsistēmu instalēšanu. Viņš uzsvēra, ka eksāmens notika labā līmenī un aicināja arī citus uzņēmumu pārstāvjus piedalīties.
Eksperti kopumā atzina, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču norādīja uz nepieciešamību iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību un uzlabot materiāltehnisko bāzi. Tāpat tika uzsvērta sadarbības nozīme ar tehnoloģiju uzņēmumiem un nepieciešamība uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Stājas spēkā Eiropas Mākslīgā intelekta akts (MI akts), kas ir pasaulē pirmais visaptverošais regulējums mākslīgā intelekta jomā. MI akts ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā (ES) izstrādātais un izmantotais mākslīgais intelekts ir uzticams, un tajā ir paredzēti aizsardzības pasākumi cilvēku pamattiesību aizsardzībai. Regulas mērķis ir izveidot saskaņotu MI iekšējo tirgu ES, veicinot šīs tehnoloģijas ieviešanu un radot labvēlīgu vidi inovācijai un investīcijām. Mākslīgā intelekta akts ievieš uz nākotni vērstu mākslīgā intelekta definīciju, kuras pamatā ir produktu drošums un uz risku balstīta pieeja ES.
Mākslīgā intelekta akts stājies spēkā šā gada 1. augustā, un tas būs pilnībā piemērojams divus gadus vēlāk, ar dažiem izņēmumiem: aizliegumi stāsies spēkā pēc sešiem mēnešiem, pārvaldības noteikumi un pienākumi attiecībā uz vispārējā lietojuma MI modeļiem kļūs piemērojami pēc 12 mēnešiem, un noteikumi par MI sistēmām, tiks piemēroti pēc 36 mēnešiem. Lai atvieglotu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, Eiropas Komisija ir uzsākusi Mākslīgā intelekta paktu — brīvprātīgu iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt turpmāko īstenošanu, un aicina mākslīgā intelekta izstrādātājus ES un ārpus tās laikus izpildīt Mākslīgā intelekta aktā noteiktos galvenos pienākumus.
Avots: digital-strategy.ec.europa.eu
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Dažādus mākslīgā intelekta rīkus, runas un attēlu ģeneratorus, vairs neizmanto tikai datorzinātnieki un tehnoloģiju profesionāļi, bet gan cilvēki visās dzīves jomās, arī izglītības kontekstā. Jau pāris gadus, kopš 2022. gada rudenī tika atklāta programma ChatGPT, mākslīgā intelekta izmantošana ir nonākusi plašākā sabiedrībā.
Pieaugušo izglītotāji iepazīstina savus izglītojamos ar jaunajām tehnoloģijām, izmantojot pieredzi, analīzi un diskusijas par mākslīgā intelekta rīkiem. Lai strādātu ar mākslīgo intelektu, ir nepieciešamas dažādas prasmes un iemaņas, par to tiek runāts sadaļā “Mākslīgā intelekta lietotprasme”.
Ir izstrādāts ieteikumu apkopojums, kas sniedz pārskatu, kas palīdzēs apgūt mākslīgā intelekta lietošanas prasmes:
Pedagogiem ir īpaša atbildība pret saviem izglītojamajiem, īpaši pieaugušo izglītībā, tādēļ viņi tiek aicināti izskaidrot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas un riskus un mudināt izglītojamos kompetenti un atbildīgi izmantot jaunās tehnoloģijas. Kopumā ir ieteicams izglītības pasākumos izmantot reflektējošu pieeju mākslīgajam intelektam ar mērķi veicināt kritisko domāšanu.
Avots: epale.ec.europa.eu
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Pieaugot digitālo datu apjomam, pieaug arī digitālo atkritumu apjoms. Mēs piedzīvojam, kā samazinās atšķirība starp reālo un virtuālo pasauli. Digitālais kļūst arvien reālistiskāks, un reālais kļūst tikpat elastīgs un pielāgojams kā digitālais. Un tas nozīmē aizvien vairāk klikšķus digitālajā vidē. Digitālie atkritumi ir jebkāds saturs un datnes, kas tiek uzglabātas, lai gan patiesībā nav nepieciešamas.
Interesanti fakti par digitālajiem atkritumiem:
• Datu glabāšanas serveru enerģijas patēriņš kopš 2017.gada pieaudzis par 266%.
• 90% no visiem datiem vairs netiek izmantoti 3 mēnešus pēc to saglabāšanas.
• Viens e-pasts ir vidēji 0.3- 4g CO₂. Tas ir tikpat CO₂ izmešu, kā ieslēdzot spuldzīti uz 6 minūtēm.
• 2007.gadā visas pasaules radītais datu apjoms sasniedza 1 zetabaitu. Tikai trīs gadus vēlāk tie bija jau 2 zetabaiti, bet 2035. gadā mēs izveidosim vairāk nekā 2000 zetabaitus datu.
Digitālie atkritumi ir problēma, jo virtuālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Katru dienu pasaulē tiek nosūtīti vairāki simti miljardi e-pastu un desmiti triljoni surogātpasta e-pastu. Katru gadu tas rada 20 miljonus tonnu CO₂.
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un biedrība Pēdas.lv, kas ir Lielās talkas organizators, ir noslēdzis sadarbības līgumu par dabai draudzīga dzīvesveida popularizēšanu, kā arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu par digitālo atkritumu apjoma mazināšanas iespējām un to radīšanas ierobežošanu.
Avots: https://www.lvrtc.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 8.maijā norisinājās Datakom rīkotā konference “Biznesa tehnoloģiju diena” Rīgā,
Hanzas peronā. Konference šogad tika veltīta drošības risinājumu un pakalpojumu tēmai.
Eksperti no Latvijas un ārvalstīm dalījās informācijā par jaunākajām tendencēm IT drošības jomā, bija iespēja dzirdēt uzņēmumu pieredzes stāstus, kā arī praktiskā veidā 14 demo stendos iepazīt dažādus
IT risinājumus.
Konferences programmā tika apskatītas tādas tēmas, kā NIS2 direktīvas ieviešana uzņēmumā, kiberdrošības apturēšana reāllaikā, NIS2 & DORA transformācija, peļņa tirdzniecībā, jaunās ēras inovācijas, nozares ekonomikas aktualitātes, IT procesi un ar to saistītais kritiskais minimums, Redhat Openshift izmantošanas pieredze, informācijas drošība mūsdienu uzņēmumā, digitalizācijas programmu aktualitātes un daudz citu. Tāpat konferences ietvaros tika novadīta tehniskā sesija, kas visas dienas garumā sniedza iespēju aprunāties ar ražotāju (IBM, Palo Alto Networks, u. c.) pārstāvjiem un Datakom tehniskajiem konsultantiem.
Mērķauditorija “Biznesa tehnoloģiju dienā” ietvēra uzņēmumu un valsts iestāžu vadītājus, finanšu un IT nodaļu vadītājus, kā arī ikvienu citu interesentu. Konferences noslēgumā bija iespēja piedzīvot muzikālu baudījumu, loteriju un biznesa videi
tik nozīmīgo tīklošanās daļu.
Avots: https://www.datakom.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Šā gada 13.maijā norisinājās digitālās nedēļas atklāšanas pasākums “Ceļā uz digitālu un drošu Latviju” tiešraidē, ko organizēja Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). Tas kalpoja, kā ievads ikgadējai informatīvi izglītojošajai kampaņai “Digitālā nedēļa 2024”, kas norisinājās no 13. līdz 18. maijam. Ikviens interesents tika aicināts piedalīties ar mērķi gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem iepazīt, apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes.
Pasākuma laikā tika pārrunātas Latvijas prioritātes Digitālās transformācijas jomā, ievērojot Eiropas Savienības Digitālās dekādes un Latvijas Digitālās Transformācijas pamatnostādņu izvirzītos uzdevumus. Uzsvars tika likts uz digitālās drošības, mākslīgā intelekta un uzņēmumu un publiskā sektora digitalizācijas attīstības aspektiem. Digitālās nedēļas 2024 ietvēra tādus tematus, kā digitālās prasmes un mākslīgais intelekts, digitālie pakalpojumi un prasmes iedzīvotājiem, digitālās prasmes un risinājumi uzņēmējiem, digitālās drošības diena, digitālās prasmes izglītībā.
Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta ALL Digital Weeks 2024 ietvaros un šogad Latvijā notika jau 15. reizi. Pirmo reizi “Digitālās nedēļas 2024” noslēdzošā diena – 18. maijs – bija veltīta Muzeju naktij, kurā Latvijas muzeji tika aicināti atklāt iedzīvotājiem savos krājumos digitalizētās vērtības.
Avots: https://likta.lv
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Tā kā 2023. gads ir pasludināts par Eiropas prasmju gadu, tā galvenais uzstādījums ir dot jaunu impulsu mūžizglītībai, sekmēt iedzīvotāju un uzņēmumu pilnvērtīgu iesaisti zaļajā un digitālajā pārejā, atbalstīt inovācijas un konkurētspēju. Šā gada 12.oktobrī norisinājās tiešsaistes seminārs “Prasmju nākotne”, ko organizēja Izglītības un zinātnes ministrija EPALE – pieaugušo izglītība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA).
Semināra laikā tika stāstīts tostarp par Digitālās dekādes ziņojumu 2023. Digitālo prasmju jomā ES ir apņēmusies gādāt par to, lai līdz 2030. gadam vismaz 80% 16–74 gadu vecu iedzīvotāju vidū digitālo pamatprasmju līmenis paaugstinātos un lai IKT speciālistu skaits sasniegtu 20 miljonus.
Ziņojumā atsevišķi ir izdalīti dati par Latviju, kas liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvija atrodas nedaudz zem ES vidējā: pamata digitālās prasmes ir tikai 51% iedzīvotāju un tikai 14% uzņēmumu veic savu darbinieku apmācības digitālās prasmēs.
Secināms, ka aizvien aktuālāks kļūst digitālo prasmju jautājums un tā nozīmīgums digitālās pārveides ietekmē, tādēļ Eiropas rekomendācijas mērķu sasniegšanai paredz izmantot Eiropas ietvaru izmantošanu digitālo prasmju attīstībai, esošo resursu metodoloģiju un materiālu atkal izmantošanu un mērogošanu, digitālo prasmju sertifikāciju, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, mikrokredītu sistēmu atsevišķu kompetenču, moduļu atzīšanai un apliecināšanai, individuālos mācību kontus, kā arī īpašs uzsvars tiek veltīts kiberdrošības prasmēm.
Avots: https://epale.ec.europa.eu
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Veicot izpēti “Darbspēkam ir nepieciešama pilnveide un pārkvalifikācija mākslīgā intelekta (MI), virtuālās realitātes (VR) un sociālās inovācijas (SI) jomā” ir publicēts ziņojums, kura 2. darba pakas ietvaros, projekta partneri veidoja pamatus mācību moduļu izstrādei, izmantojot augšupēju un uz galalietotāju orientētu pieeju.
Lai noskaidrotu uzņēmumiem nepieciešamās prasmes MI, VR un SI jomās, kā arī iegūtu detalizētu informāciju, tika uzrunāts plašs uzņēmumu skaits visās nozarēs. Attiecībā uz AI un VR jomām, visās astoņās iesaistītajās valstīs tika organizēta tiešsaistes aptauja. SI jomā, ņemot vērā, ka šī tēma koncepcijas un informācijas vākšanas ziņā ir sarežģītāka kā AI un VR, tika organizētas fokusa grupas diskusijas. Iegūtie rezultāti tika apkopoti un analizēti, un balstoties uz tiem, tika izveidots saraksts ar kopējām prasmju vajadzībām visās trīs jomās.
Straujā un mainīgā ekonomiskajā vidē, darbinieki ar atbilstošām prasmēm ir būtisks uzņēmumu konkurētspējas elements. Tieši tāpēc ir ieteicams, lai uzņēmumos būtu izveidota labvēlīga mācību vide. Aptuveni puse respondentu regulāri veic darbinieku prasmju novērtēšanu vai arī uzņēmumā ir par apmācībām atbildīga persona/departaments. Tajā pašā laikā 73% respondentu uzskata, ka viņu uzņēmumam būtu lietderīga personāla kvalifikācijas celšana vai pārkvalificēšana IT jomā, savukārt 68% respondentu uzskata, ka darbinieki nav pietiekami apmācīti IT jomā. Turklāt lielākā daļa uzskata, ka darbiniekiem nav pietiekamu IT prasmju, lai veiktu savu darbu, un vienlaikus atzīst, ka darba vietas vajadzības ir vissvarīgākais faktors IT apmācības jomā.
Projekta kontekstā sociālā inovācija (SI) tiek aplūkota kā rīks, kas palīdz uzņēmumiem digitālo pārmaiņu procesā, sevišķi mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes ieviešanā.
Avots: https://eulep.eu
(vairāk…)
