2006. gada 28. septembris

Ceturtdien, 28. septembrī, viesnīcā Reval Hotel Rīdzene norisinājās Preses konference- diskusija par nodokļu atlaides iniciatīvu datoru, programmatūras un interneta pieslēguma iegādei Latvijā.

Pasākumu organizēja Latvijas Interneta asociācija (LIA) ko pārstāvēja izpilddirektors Viesturs Plešs, Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), ko pārstāvēja izpilddirektors Lauris Linabergs un Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (LDTA), ko pārstāvēja izpilddirektors Dzintars Zariņš.

Uz pasākumu tika aicināti arī Saeimas deputātu kandidāti no lielākajām partijām. No LPP/LC saraksta ieradās Aija Poča, bet no TB/LNNK saraksta Emīls Jarkins. Citu saeimā pārstāvēto politisko organizāciju kandidāti neieradās, kaut arī bija aicināti.
Asociāciju pārstāvji ziņoja, par Latvijas IT un telekomunikāciju asociāciju sagatavoto un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz iespēju atbalstīt iedzīvotāju iespējas iegādāties datorus uz atvieglotiem noteikumiem. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šo iniciatīvu uztvēra pozitīvi un piedāvāja iespēju noteikt atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma nodoklim datortehnikas, programmatūras un interneta pieslēguma iegādei.  Tika apskatīta iespēja pielīdzināt datortehnikas iegādi attaisnotie izdevumi, kurus 25% apmērā var atgūt no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa: izveidojot jaunu nodokļu atvieglojumu grupu vai palielinot attaisnoto izglītības izdevumu grozu. Komisija nolēma aicināt asociācijas kopā ar ĪUMEPL (Īpašo Uzdevumu ministriju elektroniskās pārvaldes lietās) sekretariātu risināt jautājumu Finansu ministrijā, lai aprēķinātu budžeta iespējas un izanalizētu šim nolūkam koriģējamo juridisko bāzi.

Asociācijas uzskata, ka attaisnotajiem izdevumiem būtu jāpieskaita Izdevumi datortehnikas iegādei (maksimums 500 Ls) Izdevumi legālas programmatūras iegādei (maksimums 200 Ls) Izdevumi patstāvīgā interneta pieslēguma ierīkošanai (maksimums 100 Ls)
LPP/LC pārstāve Aija Poča atzina, ka varētu pat būt lietderīgi izstrādāt atsevišķu valsts programmu atvieglotai datoru iegādei, jo apskatītā sistēma patērē daudz administratīvā resursa, kā arī nepilnīgi ietver to sabiedrības daļu, kuras nodokļu maksājumi ļoti ierobežoti, piemēram, invalīdi.

Asociācijas uzskata, ka šāds nodokļa atvieglojums, ja tas tiks efektīvi komunicēts un administrēts, palīdzēs paātrināt Latvijas atpalicības novēršanu datoru un interneta izmantošanas jomā.
Saskaņā ar EUROSTAT datiem, 2005. gadā personālie datori bija 30% Latvijas mājsaimniecību. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par Latvijas situāciju, tālāk minēti salīdzinošie rādītāji no „veco” Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstu, „jauno” ES valstu vidus un vidējie rādītāji ES. Igaunijā datori ir 43% mājsaimniecību, vidēji ES 15 „vecajās” valstīs – 63%, bet Nīderlandē – 78%. Vēl lielāku Latvijas atpalicību uzrāda statistikas rādītāji par iedzīvotājiem, kas izmantojuši internetu  no mājām. Latvijā šis rādītājs ir 21%, Igaunijā 40%, ES vidēji 45%, bet Nīderlandē – 74%. Līdzīga proporcija – aptuveni divkārtīga atpalicība no Igaunijas un Eiropas vidējā rādītāju un vairāk nekā trīskārtēja – no Nīderlandes, saglabājas arī statistikas datos par pastāvīgu platjoslas pieslēgumu esamību mājsaimniecībās. Atbilstošie skaitļi ir 13% Latvijā, 25% ES vidēji, 30% Igaunijā un 54% Nīderlandē.