Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, attīstoties informātikas nozarei un datoru ražošanai Latvijā, kļuva nepieciešams sakārtot informācijas tehnoloģiju tirgu, nodrošināt vienādus uzņēmējdarbības noteikumus šajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī sekmēt nozares attīstību.
Šim nolūkam Latvijas Datorražotāju asociācija (LDRA) tika reģistrēta 1997.gada 10.septembrī kā nevalstiska, sabiedriska organizācija. Mainoties asociācijas biedru uzņēmējdarbības specifikai, kas aptver arvien plašāku datortehnoloģiju nozaru spektru, 2000.gada 17.martā tika mainīts organizācijas nosaukums, kas tagad ir Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (LDTA). Ja atskatās uz paveikto, tad asociācijas darbība tika vērsta uz katra asociācijas biedra uzņēmējdarbības atbalstīšanu, kā arī nozares uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu piedaloties vairāku likumprojektu izstrādē, kā arī regulāri tiekoties ar valsts pārvaldes un likumdevēju pārstāvjiem iesniedzot savus priekšlikumus. Šobrīd pie LDTA, kā nozares lietpratēju asociācijas, pēc konsultācijām griežas mūsu valsts, kā arī ārvalstu organizācijas.
Ar vien vairāk projektu tiek īstenoti sadarbībā ar LIAA un Eiropas Sociālo fondu.
Šobrīd organizācija aktīvi piedalās dažādu likumprojektu un normatīvo aktu izstrādē, kā arī sadarbojas ar citām, līdzīga profila asociācijām.
(LDRA) tika reģistrēta 1997.gadā 10.septembrī kā nevalstiska, sabiedriska organizācija. Mainoties asociācijas biedru uzņēmējdarbības specifikai, kas aptver arvien plašāku datortehnoloģiju nozaru spektru, 2000.gada 17.martā tika mainīts organizācijas nosaukums, kas tagad ir Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (LDTA).
KĻŪT PAR BIEDRUIKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 19.septembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares ekspertu padomes (EIKT NEP) sēdē tika apspriesti ekspertu secinājumi par dalību profesionālās kvalifikācijas eksāmenos “Datorsistēmu tehniķis” dažādās mācību iestādēs.
A.Dūda informēja, ka piedalījās eksāmenā Rīgas Valsts tehnikumā. Viņš norādīja, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču ieteica iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību. Viņš arī uzsvēra, ka praktiskajā daļā būtu jāļauj izmantot mobilos telefonus un internetu, jo reālajā dzīvē svarīgi ir zināt, kā atrast nepieciešamo informāciju.
I.Putniņš piedalījās eksāmenā Rīgas Tehniskajā koledžā un atzina, ka audzēkņi ir zinoši un ieinteresēti tehnoloģijās. Viņš uzsvēra sadarbības nozīmi ar uzņēmumu “Mikrotik”, bet ieteica izmantot arī citu ražotāju rūterus. Viņš norādīja uz novecojušo materiāltehnisko bāzi un aicināja nodrošināt jaunākās paaudzes demo datorus. Tāpat viņš uzsvēra nepieciešamību uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.
D.Zariņš piedalījās eksāmenā Ogres tehnikumā un atzina, ka tehnikums labi tika galā ar uzdevumiem. Viņš norādīja, ka, lai gan datori nebija paši jaunākie, tika izmantoti “Mikrotik” maršrutētāji, un audzēkņi labi tika galā ar uzdevumiem, kas saistīti ar “Windows” un “Linux” operētājsistēmu instalēšanu. Viņš uzsvēra, ka eksāmens notika labā līmenī un aicināja arī citus uzņēmumu pārstāvjus piedalīties.
Eksperti kopumā atzina, ka audzēkņu sagatavotības līmenis ir labs, taču norādīja uz nepieciešamību iekļaut vairāk jautājumu par kiberdrošību un uzlabot materiāltehnisko bāzi. Tāpat tika uzsvērta sadarbības nozīme ar tehnoloģiju uzņēmumiem un nepieciešamība uzlabot latviešu valodas prasmes tehnisko specifikāciju izpratnei.
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Stājas spēkā Eiropas Mākslīgā intelekta akts (MI akts), kas ir pasaulē pirmais visaptverošais regulējums mākslīgā intelekta jomā. MI akts ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā (ES) izstrādātais un izmantotais mākslīgais intelekts ir uzticams, un tajā ir paredzēti aizsardzības pasākumi cilvēku pamattiesību aizsardzībai. Regulas mērķis ir izveidot saskaņotu MI iekšējo tirgu ES, veicinot šīs tehnoloģijas ieviešanu un radot labvēlīgu vidi inovācijai un investīcijām. Mākslīgā intelekta akts ievieš uz nākotni vērstu mākslīgā intelekta definīciju, kuras pamatā ir produktu drošums un uz risku balstīta pieeja ES.
Mākslīgā intelekta akts stājies spēkā šā gada 1. augustā, un tas būs pilnībā piemērojams divus gadus vēlāk, ar dažiem izņēmumiem: aizliegumi stāsies spēkā pēc sešiem mēnešiem, pārvaldības noteikumi un pienākumi attiecībā uz vispārējā lietojuma MI modeļiem kļūs piemērojami pēc 12 mēnešiem, un noteikumi par MI sistēmām, tiks piemēroti pēc 36 mēnešiem. Lai atvieglotu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, Eiropas Komisija ir uzsākusi Mākslīgā intelekta paktu — brīvprātīgu iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt turpmāko īstenošanu, un aicina mākslīgā intelekta izstrādātājus ES un ārpus tās laikus izpildīt Mākslīgā intelekta aktā noteiktos galvenos pienākumus.
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Dažādus mākslīgā intelekta rīkus, runas un attēlu ģeneratorus, vairs neizmanto tikai datorzinātnieki un tehnoloģiju profesionāļi, bet gan cilvēki visās dzīves jomās, arī izglītības kontekstā. Jau pāris gadus, kopš 2022. gada rudenī tika atklāta programma ChatGPT, mākslīgā intelekta izmantošana ir nonākusi plašākā sabiedrībā.
Pieaugušo izglītotāji iepazīstina savus izglītojamos ar jaunajām tehnoloģijām, izmantojot pieredzi, analīzi un diskusijas par mākslīgā intelekta rīkiem. Lai strādātu ar mākslīgo intelektu, ir nepieciešamas dažādas prasmes un iemaņas, par to tiek runāts sadaļā “Mākslīgā intelekta lietotprasme”.
Ir izstrādāts ieteikumu apkopojums, kas sniedz pārskatu, kas palīdzēs apgūt mākslīgā intelekta lietošanas prasmes:
Pedagogiem ir īpaša atbildība pret saviem izglītojamajiem, īpaši pieaugušo izglītībā, tādēļ viņi tiek aicināti izskaidrot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas un riskus un mudināt izglītojamos kompetenti un atbildīgi izmantot jaunās tehnoloģijas. Kopumā ir ieteicams izglītības pasākumos izmantot reflektējošu pieeju mākslīgajam intelektam ar mērķi veicināt kritisko domāšanu.
Avots: epale.ec.europa.eu
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Pieaugot digitālo datu apjomam, pieaug arī digitālo atkritumu apjoms. Mēs piedzīvojam, kā samazinās atšķirība starp reālo un virtuālo pasauli. Digitālais kļūst arvien reālistiskāks, un reālais kļūst tikpat elastīgs un pielāgojams kā digitālais. Un tas nozīmē aizvien vairāk klikšķus digitālajā vidē. Digitālie atkritumi ir jebkāds saturs un datnes, kas tiek uzglabātas, lai gan patiesībā nav nepieciešamas.
Interesanti fakti par digitālajiem atkritumiem:
• Datu glabāšanas serveru enerģijas patēriņš kopš 2017.gada pieaudzis par 266%.
• 90% no visiem datiem vairs netiek izmantoti 3 mēnešus pēc to saglabāšanas.
• Viens e-pasts ir vidēji 0.3- 4g CO₂. Tas ir tikpat CO₂ izmešu, kā ieslēdzot spuldzīti uz 6 minūtēm.
• 2007.gadā visas pasaules radītais datu apjoms sasniedza 1 zetabaitu. Tikai trīs gadus vēlāk tie bija jau 2 zetabaiti, bet 2035. gadā mēs izveidosim vairāk nekā 2000 zetabaitus datu.
Digitālie atkritumi ir problēma, jo virtuālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Katru dienu pasaulē tiek nosūtīti vairāki simti miljardi e-pastu un desmiti triljoni surogātpasta e-pastu. Katru gadu tas rada 20 miljonus tonnu CO₂.
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un biedrība Pēdas.lv, kas ir Lielās talkas organizators, ir noslēdzis sadarbības līgumu par dabai draudzīga dzīvesveida popularizēšanu, kā arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu par digitālo atkritumu apjoma mazināšanas iespējām un to radīšanas ierobežošanu.
Avots: https://www.lvrtc.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Projekta nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001
Šā gada 8.maijā norisinājās Datakom rīkotā konference “Biznesa tehnoloģiju diena” Rīgā,
Hanzas peronā. Konference šogad tika veltīta drošības risinājumu un pakalpojumu tēmai.
Eksperti no Latvijas un ārvalstīm dalījās informācijā par jaunākajām tendencēm IT drošības jomā, bija iespēja dzirdēt uzņēmumu pieredzes stāstus, kā arī praktiskā veidā 14 demo stendos iepazīt dažādus
IT risinājumus.
Konferences programmā tika apskatītas tādas tēmas, kā NIS2 direktīvas ieviešana uzņēmumā, kiberdrošības apturēšana reāllaikā, NIS2 & DORA transformācija, peļņa tirdzniecībā, jaunās ēras inovācijas, nozares ekonomikas aktualitātes, IT procesi un ar to saistītais kritiskais minimums, Redhat Openshift izmantošanas pieredze, informācijas drošība mūsdienu uzņēmumā, digitalizācijas programmu aktualitātes un daudz citu. Tāpat konferences ietvaros tika novadīta tehniskā sesija, kas visas dienas garumā sniedza iespēju aprunāties ar ražotāju (IBM, Palo Alto Networks, u. c.) pārstāvjiem un Datakom tehniskajiem konsultantiem.
Mērķauditorija “Biznesa tehnoloģiju dienā” ietvēra uzņēmumu un valsts iestāžu vadītājus, finanšu un IT nodaļu vadītājus, kā arī ikvienu citu interesentu. Konferences noslēgumā bija iespēja piedzīvot muzikālu baudījumu, loteriju un biznesa videi
tik nozīmīgo tīklošanās daļu.
Avots: https://www.datakom.lv
(vairāk…)IKT un saistīto nozaru digitālo prasmju apmācību projekts
Šā gada 13.maijā norisinājās digitālās nedēļas atklāšanas pasākums “Ceļā uz digitālu un drošu Latviju” tiešraidē, ko organizēja Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). Tas kalpoja, kā ievads ikgadējai informatīvi izglītojošajai kampaņai “Digitālā nedēļa 2024”, kas norisinājās no 13. līdz 18. maijam. Ikviens interesents tika aicināts piedalīties ar mērķi gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem iepazīt, apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes.
Pasākuma laikā tika pārrunātas Latvijas prioritātes Digitālās transformācijas jomā, ievērojot Eiropas Savienības Digitālās dekādes un Latvijas Digitālās Transformācijas pamatnostādņu izvirzītos uzdevumus. Uzsvars tika likts uz digitālās drošības, mākslīgā intelekta un uzņēmumu un publiskā sektora digitalizācijas attīstības aspektiem. Digitālās nedēļas 2024 ietvēra tādus tematus, kā digitālās prasmes un mākslīgais intelekts, digitālie pakalpojumi un prasmes iedzīvotājiem, digitālās prasmes un risinājumi uzņēmējiem, digitālās drošības diena, digitālās prasmes izglītībā.
Digitālā nedēļa Latvijā tiek organizēta ALL Digital Weeks 2024 ietvaros un šogad Latvijā notika jau 15. reizi. Pirmo reizi “Digitālās nedēļas 2024” noslēdzošā diena – 18. maijs – bija veltīta Muzeju naktij, kurā Latvijas muzeji tika aicināti atklāt iedzīvotājiem savos krājumos digitalizētās vērtības.
Avots: https://likta.lv
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Tā kā 2023. gads ir pasludināts par Eiropas prasmju gadu, tā galvenais uzstādījums ir dot jaunu impulsu mūžizglītībai, sekmēt iedzīvotāju un uzņēmumu pilnvērtīgu iesaisti zaļajā un digitālajā pārejā, atbalstīt inovācijas un konkurētspēju. Šā gada 12.oktobrī norisinājās tiešsaistes seminārs “Prasmju nākotne”, ko organizēja Izglītības un zinātnes ministrija EPALE – pieaugušo izglītība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA).
Semināra laikā tika stāstīts tostarp par Digitālās dekādes ziņojumu 2023. Digitālo prasmju jomā ES ir apņēmusies gādāt par to, lai līdz 2030. gadam vismaz 80% 16–74 gadu vecu iedzīvotāju vidū digitālo pamatprasmju līmenis paaugstinātos un lai IKT speciālistu skaits sasniegtu 20 miljonus.
Ziņojumā atsevišķi ir izdalīti dati par Latviju, kas liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvija atrodas nedaudz zem ES vidējā: pamata digitālās prasmes ir tikai 51% iedzīvotāju un tikai 14% uzņēmumu veic savu darbinieku apmācības digitālās prasmēs.
Secināms, ka aizvien aktuālāks kļūst digitālo prasmju jautājums un tā nozīmīgums digitālās pārveides ietekmē, tādēļ Eiropas rekomendācijas mērķu sasniegšanai paredz izmantot Eiropas ietvaru izmantošanu digitālo prasmju attīstībai, esošo resursu metodoloģiju un materiālu atkal izmantošanu un mērogošanu, digitālo prasmju sertifikāciju, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, mikrokredītu sistēmu atsevišķu kompetenču, moduļu atzīšanai un apliecināšanai, individuālos mācību kontus, kā arī īpašs uzsvars tiek veltīts kiberdrošības prasmēm.
Avots: https://epale.ec.europa.eu
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Veicot izpēti “Darbspēkam ir nepieciešama pilnveide un pārkvalifikācija mākslīgā intelekta (MI), virtuālās realitātes (VR) un sociālās inovācijas (SI) jomā” ir publicēts ziņojums, kura 2. darba pakas ietvaros, projekta partneri veidoja pamatus mācību moduļu izstrādei, izmantojot augšupēju un uz galalietotāju orientētu pieeju.
Lai noskaidrotu uzņēmumiem nepieciešamās prasmes MI, VR un SI jomās, kā arī iegūtu detalizētu informāciju, tika uzrunāts plašs uzņēmumu skaits visās nozarēs. Attiecībā uz AI un VR jomām, visās astoņās iesaistītajās valstīs tika organizēta tiešsaistes aptauja. SI jomā, ņemot vērā, ka šī tēma koncepcijas un informācijas vākšanas ziņā ir sarežģītāka kā AI un VR, tika organizētas fokusa grupas diskusijas. Iegūtie rezultāti tika apkopoti un analizēti, un balstoties uz tiem, tika izveidots saraksts ar kopējām prasmju vajadzībām visās trīs jomās.
Straujā un mainīgā ekonomiskajā vidē, darbinieki ar atbilstošām prasmēm ir būtisks uzņēmumu konkurētspējas elements. Tieši tāpēc ir ieteicams, lai uzņēmumos būtu izveidota labvēlīga mācību vide. Aptuveni puse respondentu regulāri veic darbinieku prasmju novērtēšanu vai arī uzņēmumā ir par apmācībām atbildīga persona/departaments. Tajā pašā laikā 73% respondentu uzskata, ka viņu uzņēmumam būtu lietderīga personāla kvalifikācijas celšana vai pārkvalificēšana IT jomā, savukārt 68% respondentu uzskata, ka darbinieki nav pietiekami apmācīti IT jomā. Turklāt lielākā daļa uzskata, ka darbiniekiem nav pietiekamu IT prasmju, lai veiktu savu darbu, un vienlaikus atzīst, ka darba vietas vajadzības ir vissvarīgākais faktors IT apmācības jomā.
Projekta kontekstā sociālā inovācija (SI) tiek aplūkota kā rīks, kas palīdz uzņēmumiem digitālo pārmaiņu procesā, sevišķi mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes ieviešanā.
Avots: https://eulep.eu
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Lai nodrošinātu saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, šā gada oktobrī Ženēvā, Šveicē darbu sāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.
CERN piedāvā iespējas gan lieliem pieredzējušiem uzņēmumiem, gan zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas ir Latvijas galvenās eksporta un tehnoloģiju nozares, kuru produkti un pakalpojumu sakrīt ar CERN attīstītām tehnoloģijām. Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts, un mūsu valsts mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Dalība šajās izglītības programmās sniedz iespēju paplašināt savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.
Citējot LIAA direktora pienākumu izpildītājas Ivetas Strupkājas teikto, secināms, ka papildu izglītība sadarbībā ar zinātni ļaus jaunu tehnoloģiju radīšanu pacelt augstākā līmenī: “Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām.”
Avots: https://labsoflatvia.com
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Starptautiskā kiberdrošība ir joma, kas attiecas uz pasākumiem, kas tiek veikti, lai aizsargātu un nodrošinātu datu un informācijas drošību starptautiskajā mērogā, īpaši attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru. Tā kā digitālās tehnoloģijas un internets ir kļuvuši par būtisku pasaules ekonomikas, politikas un sabiedrības sastāvdaļu, kiberdrošība ir kļuvusi par globālu prioritāti.
Šogad 4. un 5. oktobrī Rīgā tiks organizēta starptautiska kiberdrošības konference “Kiberšahs 2023”. Konferenci organizē CERT.LV un Latvijas Interneta asociācija sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un partneriem Latvijā un Eiropā, tā norisināsies Radisson BLU Latvija telpās. Konferencē paredzēts iekļaut 3 blokus: “Kiberšahs 2023” (#CyberChess) centrālā sesija, kuras fokuss būs stratēģiski politiskie kiberdrošības jautājumi; tehniskā paralēlsesija “KiberŠoks” (#CyberShock), kas tiks veltīta padziļinātai tehnisku kiberdrošības jautājumu izpētei, iekļaujot praktiskas demonstrācijas; “Baltijas domaina dienas” (#BalticDomainDays), kas tiks veltīta DNS drošībai. Konferences mērķauditorija aptver valsts un pašvaldību iestāžu atbildīgās personas par IT drošību, IT drošības speciālistus, informācijas sistēmu auditorus, IT drošības entuziastus, pētniekus un citi interesentus.
Kiberdrošības politikas uzdevumi un prioritātes digitālo prasmju attīstīšanai ietver esošo speciālistu kvalifikācijas celšanas vajadzību apzināšanu un jaunu speciālistu izglītošanu un piesaisti, nozares profesionāļu iesaisti zināšanu apmācību procesos, IS/IKT drošības pārvaldnieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību programmas, kiberdrošības pētniecības attīstību Latvijā, izmantojot Digitālās Eiropas sniegtās finansējuma iespējas un veidot nepieciešamos nacionālos kiberdrošības pētniecības atbalsta mehānismus.
Avots: https://eprasmes.lv
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Pieaugušo izglītības nozarei valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī ir galvenā loma, lai nodrošinātu, ka mācīšanās prasmes ir un arī turpmāk būs galvenais aspekts visās izglītības programmās neatkarīgi no to līmeņa un formas, lai garantētu, ka visi iedzīvotāji var pilnībā izmantot pieejamo un pieaugošo izglītības piedāvājumu.
Attīstoties globālām Eiropas valstu platformām, kuru galvenais mērķis ir publicēt mācību saturu tiešsaistē, moduļu veidā un bieži bez maksas, esam pieredzējuši progresīvu un globālu mācību formātu paradigmas maiņu pēdējo 10 gadu laikā. Sākot ar pirmo masveida tiešsaistes atvērto kursu ieviešanu šā gadsimta pirmajā desmitgadē, tiešsaistē pieejamie neformālās izglītības resursi ir piedzīvojuši nepārtrauktu pieaugumu, paplašinot platformu visu izglītības līmeņu kursu, tematu, apmācību sniedzēju un vairāku dalībnieku, kas reģistrējas šādam piedāvājumam, ziņā.
2021. gadā MOOC ekosistēma ir sasniegusi 220 miljonus studentu, kas piedalījušies 19,4 tūkstošus kursu – šāds rezultāts novērots saskaņā ar Class Central – tiešsaistes kursu apkopotāju – kas apkopo informāciju no tūkstošiem mācību pakalpojumu sniedzēju, viņu iedziļināšanās ikgadējā MOOC Stats and Trends publikācijā (Avots: MOOC desmitgade:A Review of MOOC Stats and Trends in 2021, Dhawal Shah, Class Central, 2021).
Pašapmācībai, mikroapmācībām un mācībām tiešsaistē ir nepieciešama laba līmeņa mācīšanās vadības kompetence, kas jāveicina kā pamata prasme izglītības, nodarbinātības un sabiedrības sistēmās.
Avots: https://epale.ec.europa.eu
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Šobrīd, no 31.10.2022. līdz 31.12.2023., norisinās projekts “Automatizācijas rīki radošajām industrijām AutoRade”. Tā ietvaros Ekonomikas un kultūras augstskolai ir uzstādīts mērķis ieviest digitalizācijas iniciatīvas partnerībā ar vairākām augstākās izglītības iestādēm – Latvijas Universitāti, Transporta un sakaru institūtu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Vidzemes augstskolu, Liepājas Universitāti, Latvijas Digitālo akseleratoru, Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Valmieras Attīstības aģentūru. Notikumi un pasākumi projekta īstenošanas procesā tiek organizēti šajās augstskolās visā Latvijas teritorijā.
Šī notikuma ietvaros tiek organizēti dažādi semināri, darba grupas, laboratoriju izveide, platformu izstrāde, komunikācijas un publicitātes pasākumi, projekta vadība un tās īstenošana. Projekta rezultātā paredzams, ka 6 Latvijas augstskolas saņems Eiropas Sociālā fonda atbalstu digitalizācijas iniciatīvu ieviešanai, lai veicinātu mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu; 7 prioritārajās tematikās tiks izveidoti jauni kursi vai adaptēti esošie kursi, kas tiks integrēti studiju procesā augstskolās; tiks izstrādāti 9 digitālie risinājumi un platformas izglītībai un partneru sadarbībai; augstskolas iegūs jaunu mācību aprīkojumu.
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
“Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” izveidotā izglītības tehnoloģiju (EdTech) demonstrāciju telpa “Nākotnes klase” sniedz iespēju pašvaldībām un skolām iepazīties ar mūsdienīga klases iekārtojuma idejām un testēt dažāda veida aprīkojumu, programmatūru un lietotnes, kas var būt lietderīgas mācību darbā gan klātienes, gan attālinātajās, gan jaukta tipa nodarbībās. Piesakoties pakalpojumam “Nākotnes klase”, skola vai pašvaldība saņems individualizētu aprīkojuma piedāvājumu, vadoties pēc skolai jau pieejamā aprīkojuma, iespējām to savienot ar modernākajām ierīcēm un saturu, kā arī darbinieku apmācības, lai nodrošinātu viņu spējas darboties “Nākotnes klasē” un veicinātu digitālās prasmes skolas vadības un pedagogu līmenī. Apmeklēt “Nākotnes klasi” un uzzināt par tās izmantošanas iespējām EDIC ietvaros iespējams no 5. līdz 15. jūnijam.
Ventspils Augsto tehnoloģiju parka “Nākotnes klase” tapusi Eiropas Savienības iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas ietvaros ar mērķi veicināt izglītības tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā Latvijas skolās. Savukārt Eiropas Digitālās inovācijas centra “Latvijas Digitālais akselerators” darbības mērķis ir atbalstīt inovācijas izglītībā, veicināt izglītības tehnoloģiju attīstīšanu Latvijā un to veiksmīgu izmantošanu mācību procesā visās Latvijas skolās – gan valsts, gan privātajās.
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Attēlu un citu vizuāļu ģenerēšanas rīks Midjourney ir izstrādāts, lai radītu unikāla stila attēlus, kurus iespējams izmantot visdažādākajos veidos, arī reklāmu un satura veidošanai. Jāpiebilst, ka attēli ir savdabīgi, bet to īpašais stils dod iespēju veidot unikālu saturu, izceļot zīmola vizuālo identitāti.
Apgūstot dažādu jaunieviestu rīku izmantošanu un plašās iespējas, ko tie sniedz, var ievērojami uzlabot zīmola atpazīstamību un sekmēt mārketinga attīstību. Ieguvumi, izmantojot AI satura veidošanā un attēlu radīšanai mārketingā, ir vairāki:
• Personalizēšanas iespējas. Mākslīgais intelekts spēj analizēt datus par auditorijas vēlmēm un uzvedību, kas palīdz izveidot personalizētus attēlus, kas būtu atbilstoša noteiktai mērķauditorijai.
• Ar AI darbināmi rīki var nodrošināt satura konsekvenci lielam skaitam attēlu, atvieglojot zīmola identitātes un vizuālā stila saglabāšanu.
• AI algoritmi var analizēt attēlus un ieteikt uzlabojumus, piemēram, pielāgot apgaismojumu, krāsu un kompozīciju, lai izveidotu augstas kvalitātes attēlus, kas ir vizuāli pievilcīgāki un efektīvāki.
Ir iespējams apgūt noderīgiem padomiem bagātu vebināru no AI Business Prompts, kas palīdzēs izprast Midjourney iespējas un saņemt zināšanas, kā to likt lietā, lai pārdotu produktus vai pakalpojumus efektīvāk, izmantojot mākslīgo intelektu.
Avots: https://epale.ec.europa.eu/lv/blog/maksliga-intelekta-riku-midjourney
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Pedagogam sagādā neviltotu prieku, ja viņa darbs mācību dalībniekus aizrauj, ja viņi aktīvi līdzdarbojas apmācībā. Šāda sadarbība apmācībās sniedz apziņu par savu profesionālo kompetenci. Tomēr mācību vadītāji ikdienā mēdz saskarties ar dažādiem pretestības veidiem izglītojamo mācību laikā. Visizplatītākais pretestības cēlonis ir garlaicība un intereses trūkums, piemēram, ja mācību dalībnieki uz mācību vadītāju skatās pilnīgi bezkaislīgi vai ir iegrimuši mobilajos telefonos, tas liecina par iespējamu pretestību. Tam par iemeslu var būt dažādi faktori. Iespējams, dalībnieks ir nosūtīts uz obligātām mācībām, kurā viņam vienkārši ir jāpiedalās vai dalībnieks mācībās ieradies „papīra” pēc un viņu tās patiesībā neinteresē. Iemesli var būt dažādi un izpausties dažādos veidos.
Katrs pedagogs pretestību pret mācīšanos mazina citādi, jo cilvēki ir dažādi, tomēr vienlaikus pastāv arī kopīgas iezīmes attiecībā uz to, ko darīt, lai pārvarētu pretestību. Vispirms ar mācību dalībniekiem (tostarp, ar cilvēku, kurš demonstrē pretestību) ir jānodibina cilvēciska saikne. Komunikācija ar apmācāmajiem ir jāizvērtē kā svarīgs rīks, lai sarunas gaitā spētu atrast pretestības cēlonis un pedagogam ir jāspēj paskaidrot mācību dalībniekiem, kādas priekšrocības mācības sniedz. Ne mazāk svarīgi ir uzturēt pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem, jo pozitīvas emocijas rada labu atmosfēru turpmākai komunikācijai un mācībām. Mācību vadītājam jābūt labām saskarsmes prasmēm, spējai pazīt un izprast cilvēkus, kā arī pilnīgai izpratnei par mācāmo tematu. Prasmīgs lektors zina, kā dalībniekiem radīt motivāciju sadarboties.
Avots: https://epale.ec.europa.eu
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Šis gads ir pasludināts par Eiropas Prasmju gadu ar mērķi dot jaunu impulsu mūžizglītībai, sniedzot iespējas cilvēkiem un sociālajiem partneriem sniegt ieguldījumu “zaļo” un “digitālo” pāreju laikā, kā arī atbalstīt inovācijas un konkurētspēju, izvērtējot prasmes, kompetences un zināšanas.
Ņemot vērā strauji mainīgās sabiedrības dinamiku, Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas prasmju gada oficiālo tīmekļa vietni. Šī vietne sola apkopot ieguldījumus, pasākumus, rīkus un idejas, lai palīdzētu sasniegt Eiropas Prasmju gada mērķus. Lai pilnveidotu prasmes, tīmekļa vietnē visiem izglītojamajiem ir pieejams arī digitālo kompetenču tests un bezmaksas mācības digitālo prasmju uzlabošanai. Šo pārbaudījumu ir izveidojis Europass, kas ir Eiropas tiešsaistes rīku un informācijas kopums, lai palīdzētu cilvēkiem pārvaldīt savu izglītību un karjeru. EK prezidente Urzula fon der Leiena uzsver: “Mums daudz vairāk jākoncentrējas uz savu ieguldījumu profesionālajā izglītībā un kvalifikācijas celšanā”.
Pasākumi, semināri un dažādas iniciatīvas ir pieejamas interaktīvā kartē, ko lietotāji var papildināt ar saviem plānotajiem notikumiem un aktivitātēm Eiropas Prasmju gadā. Savukārt ziņu sadaļā sniegta vērtīga informācija par aktivitātēm un galvenajiem atskaites punktiem visa 2023. gada garumā.
Avots: epale.ec.europa.eu
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Panākumus digitālajā transformācijā vienmēr ir bijis grūti panākt. Pēdējo divu gadu laikā izaicinājums ir kļuvis tikai akūtāks, jo dramatiski paātrinājās digitālo tehnoloģiju nozīme uzņēmumos.
Uzņēmums McKinsey Digital palīdz saviem klientiem radīt pārmaiņas, ko nodrošina tehnoloģijas un to uzturēšana, izmantojot inovatīvus rīkus. Lai gan daži no šķēršļiem digitālās transformācijas panākumiem ir labi zināmi, jaunākā McKinsey globālā aptauja par digitālo stratēģiju un ieguldījumiem ietvēra jautājumus uzņēmumu vadītājiem par dažādo izaicinājumu attīstību, digitālo tehnoloģiju lomu viņu uzņēmējdarbībā un uzņēmumu stratēģiju. Lai gan joprojām pastāv daudzas tradicionālās digitālās pārveides problēmas, ir parādījušies trīs galvenie faktori, kas ir kritiski svarīgi, ko uzlabot šodien un turpmāk:
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Mūsdienās digitalizācija ietekmē visas ekonomikas nozares, maina ikviena indivīda dzīvi, darbu un saziņu. Digitalizācijas jautājumus īpaši aktualizēja Covid-19 pandēmija, apliecinot, cik aktuāla gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem ir spēja adaptēties un izmantot digitālos pakalpojumus, rīkus un piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā. Tādēļ Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (Atveseļošanas fonds) atbalsta programmu “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei”, ko rudenī apstiprinājis arīdzan Ministru kabinets (MK).
Atveseļošanas fonda ietvaros kā viena no EM galvenajām prioritātēm definēta atbalsta sniegšana uzņēmējdarbības digitālajai transformācijai, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstība. Savukārt atbalsta programmas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības vienotajā tīklā ietilpstošus Eiropas digitālās inovācijas centrus (EDIC), sekmējot vienotu un koordinētu atbalsta ekosistēmu digitālās transformācijas veicināšanai.
EDIC strādās, lai paaugstinātu uzņēmumu un sabiedrības izpratni par digitālo transformāciju, un nodrošinās dažādus pakalpojumus, tostarp, sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanu, digitālās attīstības ceļa kartes un konsultācijas, atzinuma izstrādi, mentoringu, piekļuvi eksperimentēšanas, pilotēšanas un testēšanas darbībām pirms investīciju ieguldījumiem. Tāpat plānots palielināt informētību par digitālās transformācijas veicināšanas pakalpojumiem un izveidot vismaz piecus reģionālos kontaktpunktus visā Latvijā.
Avots: www.em.gov.lv
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Šī gada novembra izskaņā #5GTechritory blogā Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – valdības informācijas sistēmu vadītāja valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols dalījās pārdomās par to, kādi varētu būt principi un galvenie izaicinājumi, kas saistīti ar mūsdienīgas un pieguļošas digitālās likumdošanas nodrošināšanu.
Digitālajiem tiesību aktiem neapšaubāmi būs izšķiroša nozīme tajā, kā un cik lielā mērā tehnoloģijas veidos mūsu dzīvi. Tas nodrošinās procesu, kam būs veidojoša loma nākotnes vides veidošanā – analogo un digitālo dimensiju pasaulē, kam ir tendence saplūst kopā. Likumdevēji nevar atļauties būt slikti sagatavoti, bet tajā pašā laikā viņi ir neapskaužamā situācijā – viņiem nav stikla bumbas, kas parāda, kā šī nākotne patiesībā izskatīsies. Ne velti Gatis bija izvēlējies devīzi – citātu no A. Sent-Ekziperī darba: “Kas attiecas uz nākotni, jūsu uzdevums nav to paredzēt, bet gan iespējot”.
Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir viens no #5GTechritory2022 stratēģiskajiem partneriem un jau vairākus gadus pēc kārtas sniedz būtisku ieguldījumu šajā notikumā. Pasākumu #5GTechritory2022 organizē VAS Elektroniskie sakari (Latvijas Elektronisko sakaru birojs). Stratēģiskie partneri – LR VARAM, LMT Innovations, Ziemeļvalstu Ministru padome un Ziemeļvalstu padome un Latvijas digitālais akselerators / EDIH Latvia, kā arī LIAA.
Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21 komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
48 482 Datoru lietošana;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
48 484 Programmēšana;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un tirdzniecība.
IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Kontaktinformācija:
Dzinatrs Zariņš, LDTA vadītājs
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/
Papildus informācija
Informācija ievietota: 09.12.2022.
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Arvien vairāk visā pasaulē IT nozare un tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem, un jomas profesionāļiem regulāri ir jāpilnveido savas zināšanas, jo pieaugušo kompetenču izglītība, nepārtraukta sevis pilnveide un izglītošana ir būtiski priekšnosacījumi darba ikdienā.
Šī gada pavasarī IKT jomas uzņēmums SIA Baltijas Informācijas Tehnoloģijas (BIT), kurš specializējas IT infrastruktūras piegādē, ieviešanā un apkalpošanā, aptverot visas klientu uzņēmumu darbības sfēras – serveri, datu glabāšanas sistēmas, datori un programmnodrošinājums, instalēšana, uzturēšana un apkalpošana, kopā ar Hewlett Packard Enterprise (HPE), pēc ilga pārtraukuma, klātienē iepazīstināja klientus ar 2022. gada Tehnoloģiju jaunumiem. HPE pārstāvis Tarass Vercešuks informēja par HPE Alletra Storage, kura funkcija ir neierobežota mēroga datu pārvalde mākonī un kura pārvaldība tiek veikta no vienas SaaS konsoles.
Datu glabāšanas Mākoni veido daudzi ļoti jaudīgi serveri, kuri ir izvietoti drošos datu centros un par nepārtrauktu to darbību rūpējas augsti kvalificēti speciālisti. Indivīdi vai uzņēmumi no mākoņpakalpojumu sniedzējiem pērk vai iznomā noteiktu vietas apjomu savu datu glabāšanai.
Turpinot iepazīstināt ar tehnoloģiju nozares jaunumiem, pavisam nesen, oktobrī, BIT kolēģi piedalījās Google for Education Partner Summit-CEE Varšavā, kur ieguva zināšanas, lai sniegtu atbalstu Latvijas izglītības nozarei, kurai šogad tiks piegādāti datori ar Google Chrome programmatūru, kopējā mācību procesa uzlabošanai.
Avots: www.bit.lv
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Šī gada 6. un 7. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā RIGA COMM 2022 ietvaros norisinājās biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences.
Tās programmā bija iekļauti dažādi ar biznesa attīstību saistīti pasākumi, tai skaitā, biznesa un digitālie risinājumi darbam izstādē Tech EXPO, finanšu tehnoloģijas uzņēmumiem un organizācijām Fintech konferencē, e-komercijas risinājumi mūsdienīgiem uzņēmumiem – E-commerce, kiberdrošības risinājumi organizācijas aizsardzībai Kiberdrošības konferencē, viedie tehnoloģiju risinājumi cilvēkresursu (HR) vadībai HR Tech konferencē, digitālā mārketinga un pārdošanas rīki konferencē Digital Marketing, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās prognozēšanas rīki uzņēmumiem un valsts institūcijām Machine Learning konferencē, WEB3 konference par decentralizētām un demokratizētām digitālajām platformām, Women in tech konferences ietvaros sieviešu iedrošināšana tehnoloģiju nozarei, kā arī influenceru konference “Sijā auzas!”, kurā tiks apskatītas digitālā satura veidotāju un zīmolu attiecības mārketinga un reklāmas tirgū un daudzi citi.
Šī un citas uzņēmēju tīkošanās platformas ir tikšanās vietas uzņēmējiem un organizāciju, pašvaldību un valsts institūciju vadītājiem; pasākums apvienoja uzņēmējus, vadītājus, biznesa attīstības vadītājus, mārketinga un pārdošanas vadītājus, pašvaldības pārstāvjus, kā arī IT un citu nozaru profesionāļus. Tā ir vieta, kur dalībnieki gūst jaunas zināšanas, pieredzes apmaiņu un iedvesmu tālākai personiskai un nozares attīstībai.
Avots: https://rigacomm.com/lv/
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Interneta laikmetā dators ir skaitļošanas platformas kodols, un pele un tastatūra, kā pirmā interneta mijiedarbības paaudze, ir pilnībā uzņēmusi apgriezienus datoru laikmetā. Mobilā interneta laikmetā viedtālruņi sāk ieņemt būtisku lomu skaitļošanas platformas kodolā, un multi touch darbība ir kļuvusi par otrās paaudzes revolucionārā interaktīvā režīma simbolu.
Mijiedarbības režīms ir attīstījies no viendimensionālās atslēgas un klikšķu mijiedarbības līdz divdimensiju daudzskārienu mijiedarbībai. Mēs redzam, ka visu lietu savstarpēji saistītajā digitālajā pasaulē trīsdimensiju daudzrežīmu mijiedarbības līdzekļiem būs ārkārtīgi svarīga loma jaunajā skaitļošanas platformā XR (AR / VR / MR), radot izcilu sirreālu lietotāju pieredzi inteliģentajai pasaulei.
Kāds ir sirreālas pieredzes apzināšanās priekšnoteikums?
Multireālajai, interaktīvajai sirreālajai pieredzei ir nepieciešama netraucēta virtuālās pasaules un reālās pasaules integrācija, un tā var precīzi uztvert un atjaunot pasauli, kā arī izprast lietotāja nodomu jauktajā reālās-virtuālās realitātes pasaulē.
Zināmā mērā XR ir cilvēku reālās digitalizācijas sākums. MR (hibrīda realitāte), VR (virtuālā realitāte) un AR (paplašinātā realitāte) ir trīs svarīgas nākotnes digitālās pasaules organizatoriskās daļas. Paļaujoties uz jauno skaitļošanas platformu un progresīvāku 5g / 6G tehnoloģiju, robeža starp fizisko pasauli un virtuālo digitālo pasauli pastāvīgi ir izplūdusi, un XR tehnoloģijas attīstība sniedz praktiķiem lieliskas attīstības iespējas un vēl nebijušus izaicinājumus.
Avots: jutouchtech.com
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Exonicus” veiksmīgi paplašinājis medicīnas tehnoloģiju robežas
“Exonicus” (pazīstams arī kā “Anatomy Next”) ir medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas ar virtuālās realitātes (VR) palīdzību digitalizē anatomijas apguvi. Risinājums paredzēts medicīnas studentiem, pasniedzējiem un medicīnas darbiniekiem. “Exonicus” 2014. gadā tika dibināts kā digitālās izdevniecības uzņēmums un publicēja grāmatu par cilvēka ķermeņa anatomiju, kas plaši izmantota lielākajās kinostudijās, kā arī mākslinieku un zinātnieku vidū. Uzņēmums sāka ar redzes nerva digitalizāciju. Soli pa solim ir digitalizēts viss cilvēka ķermenis.
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas process
Laikā, kad lasītāji jau vairāku gadu garumā periodiski saskaras ar dažādiem ierobežojumiem, lai apmeklētu bibliotēkas klātienē, īpaši nozīmīgi kļuvuši bibliotēku piedāvātie tiešsaistes pakalpojumi. Viens no visintensīvāk izmantotajiem un gan bibliotekāru, gan lasītāju vidū novērtētajiem resursiem ir Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka un tās kolekcijas, kā piemēram, periodikas kolekcija.
(vairāk…)1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Investoru interese Latvijā turpina stiprināties
Latvijas IT nozare investoriem sniedz būtiskas konkurences priekšrocības, galvenokārt pateicoties augsti kvalificētu IT profesionāļu pieejamībai, valodu zināšanām un Rietumu darba kultūrai apvienojumā ar tuvumu Krievijas tirgum un zināšanām par to. Labi attīstīta sakaru un loģistikas infrastruktūra un ļoti augsts darba ražīgums.
Latvijā arī strauji attīstās globālie biznesa pakalpojumi. Pateicoties valodu zināšanām, kultūru saderībai, pieejamībai un izmaksu lietderībai, arvien vairāk Skandināvijas valstu uzņēmumu izvēlas Latviju kā vietu, kur izvietot savus biznesa pakalpojumu centrus. Turklāt vairāki starptautiski pazīstami ražotāji ir izvēlējušies atvērt savus dalīto pakalpojumu centrus tieši Rīgā.
Galvenās priekšrocības
Avots: Magnetic Latvia Business Guide 2021
(vairāk…)Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21 komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
48 482 Datoru lietošana;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
48 484 Programmēšana;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un tirdzniecība.
IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Kontaktinformācija:
Dzinatrs Zariņš, LDTA vadītājs
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/
Papildus informācija
Informācija ievietota: 10.06.2022.
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un
produktivitātes apmācību projekta 2 ietvaros lasiet par
Industrijas 4.0 un mācību procesu pārvērtēšanu straujās
tehnoloģiju attīstības ietekmes rezultātā.
1.2.2.1/19/A/001 IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Publikācijā lasiet:
• Latvijas Datortehnoloģijas asociācijas vadītāja Dzintara Zariņa uzrunu
• Interviju ar Džofu Rammu
• Informāciju par dažiem no projekta ietvaros pieejamiem kursiem
• Atbalsta projekta noteikumus
Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21 komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
48 482 Datoru lietošana;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
48 484 Programmēšana;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un tirdzniecība.
IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Kontaktinformācija:
Dzinatrs Zariņš, LDTA vadītājs
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests https://www.gudralatvija.lv/
Informācija ievietota: 10.12.2021.
Biedrība “Latvijas Datortehnoloģiju asociācija” ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas
projekta “IKT un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts
2″ (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/001 ), programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām
ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 13.jūnija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 200 000, no tām plānotais ERAF
atbalsts – EUR 540 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 402
šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projektā papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 1 100 000, no tām
plānotais ERAF atbalsts – EUR 540 000.00. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 21
komersantu un 264 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir IKT un saistīto nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto
prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un
darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
48 482 Datoru lietošana;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
48 484 Programmēšana;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība.
Šobrīd pieejamas apmācību programmas apmācību jomās:
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli; 52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas; 345 24
Ražošanas inženierzinības un vadība”, 345 20 Projektu vadība; 345 04 Mārketings un
tirdzniecība.
IKT un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas
celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Kontaktinformācija:
Dzintars Zariņš, LDTA vadītājs
apmacibas@itnet.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku. Lūdzam
pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@itnet.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus
atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests
https://www.gudralatvija.lv/
Papildus informācija
Informācija ievietota: 11.06.2021.
2021. gada 25. martā Microsoft Teams vidēnotika LDTA biedru sapulce
LDTA sapulcē piedalījās VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Āri Dzērvāna kungs, notika domu apmaiņa par ITK nozares attīstību un problemātiku. LDTA biedri iepazinās ar Revidenta ziņojumu un apstiprināja Gada pārskatu. Apstiprinot Protokolu, par LDTA Valdes locekli ievēlēja Dzintaru Zariņu, bet par revidentu Jāni Bikši.
Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas valdes loceklis DZINTARS ZARIŅŠ atbild uz “KZ” jautājumiem par datu nesēju atlīdzību.
Informācija ievietota: 01.02.2021.
Kontaktinformācija:
Dzintars Zariņš, LDTA vadītājs
https://www.la.lv/vieglak-iekaset-no-vietejiem-vairumtirgotajiem
LATVIJAS BIZNESS Otrdiena, 25. 02. 2020
https://www.la.lv/uznemejus-satrauc-reversa-pvn-atcelsanas-sekas
Pagājuši tikai nepilni divi mēneši, kopš Latvijā pārstājusi darboties reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība atsevišķām preču grupām, bet vairākas nozares jau ceļ trauksmi par gaidāmajām sekām. Vismaz vairākas nozares ir uztrauktas par reversā PVN darbības pārtraukšanu. Iemesls, kādēļ tas vairs nedarbojas, ir banāls – tā kā 2018. gadā veidotā nodokļu reforma tika radīta priekšvēlēšanu gadā un bija ZZS vēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, tad tieši vēlēšanu tuvums ir visticamākais iemesls, kādēļ to savlaicīgi nesaskaņoja ar Eiropas Komisiju. Tā šo pārkāpumu nepiedeva, uzsāka pārkāpuma procedūru un pieprasīja atcelt nesaskaņotos lēmumus no 2020. gada 1. janvāra. Rezultātā izveidojusies situācija, ka datortehnikas, elektropreču un potenciāli vēl vairākas citas nozares ir satrauktas par atcelto lēmumu ietekmi uz biznesu. Jāpiebilst, ka “Eurostat” vērtējumā t. s. PVN plaisa jeb starpība starp aprēķināto un reāli iekasēto PVN pieaug, tiesa, tas izteikts, vērtējot 2016.–2017. gada datus. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests ziņo par PVN plaisas samazināšanos.
Pilnu rakstu lūdzam lasīt: s://www.la.lv/uznemejus-satrauc-reversa-pvn-atcelsanas-sekas
2015. gada 30. septembris
LDTA Padome apsprieda darba gaitu un izdevumus, kas radās sagatavojot pētījumu un dokumentus, lai varētu nodrošināt Saeimas un atbilstošo institūciju atbalstu “reversā pievienotās vērtības nodokļa(PVN) maksāšanas”, idejas realizāciju. Tika apspriesti riski un darbības, kas būs jāveic IT produktu vairum un mazumtirgotājiem, kad likums stāsies spēkā. Sapulces dalībieki konstatēja, ka gadījumā, ja tiks ieviesti visi plānotie pasākumi, valstij vairāk sekmēsies budžeta ieņēmumu iekasēšana un tiks radīti šķēršļi daudziem nodokļu nemaksātājiem, kuri līdz šim kropļoja IT produktu tirgu.
2015. gada 30. septembris
LDTA Padome apsprieda darba gaitu un izdevumus, kas radās sagatavojot pētījumu un dokumentus, lai varētu nodrošināt Saeimas un atbilstošo institūciju atbalstu “reversā pievienotās vērtības nodokļa(PVN) maksāšanas”, idejas realizāciju. Tika apspriesti riski un darbības, kas būs jāveic IT produktu vairum un mazumtirgotājiem, kad likums stāsies spēkā. Sapulces dalībieki konstatēja, ka gadījumā, ja tiks ieviesti visi plānotie pasākumi, valstij vairāk sekmēsies budžeta ieņēmumu iekasēšana un tiks radīti šķēršļi daudziem nodokļu cialis 20 mg nemaksātājiem, kuri līdz šim kropļoja IT produktu tirgu.
